Mirdza Zīvere

Viņai padomā esot vēl viens liels pasākums ap Jāņiem.Špagatu taisīt neliksKādēļ Zīvere uzņēmusies šo darbu? "Mani uz to pierunāja ilgi, man vajadzēja pārliecināt arī sevi un saprast, cik esmu ieinteresēta. Vispirms piekritu režisēt atklāšanas koncertu, bet kaut kā nemanāmi, kad aizstāvēju savu koncepciju Kultūras ministrijā, mani uzrunāja arī ieskaņas koncerta sakarā," režisore atklāj. Starp citu, Mirdza Zīvere jau strādājusi pie Dziesmu svētku koncertu veidošanas, tā ka viņai pieredzes netrūkst.Mirdza Zīvere piedāvājumam piekritusi arī tādēļ, ka pati savulaik dziedājusi korī — turklāt dziedāšana viņai ir asinīs. "Vienmēr koncertos dziedu līdzi un koru repertuāru zinu no galvas, jo — kā gan citādi var būt!" režisore skaidro un piebilst, ka, piemēram, atklāšanas koncertā skanēs gandrīz viss klasiskais koru repertuārs, atskaitot koristu tik iemīļoto Jāzepa Vītola dziesmu Gaismas pils — tā paliks izskaņas koncertam. "Uzskatu, ka jebkuram režisoram, kas nodarbojas ar muzikālo darbu režiju, tā visa mūzika jāzina no galvas!" Kā Mirdza Zīvere tiek galā ar lielo koristu un pūtēju orķestru skaitu, kas viņai būs jāsavāc abos koncertos? "Līdz šim viņi ir klausījuši. Bet nevar jau zināt, kas būs nākamajā stundā vai nākamajā vasarā," režisore iesmejas un atzīst — viņasprāt, tas būs pietiekami interesanti visiem. "Patiesību sakot, korus es pārāk nemocīšu. Protams, gluži špagats dziedātājiem nebūs jātaisa, taču pilnīgā mierā arī viņi stāvēt nevarēs," Mirdza vēl jokojot pabrīdina.Gandrīz kā toreizOtrs lielais darbs, pie kā ķērusies Mirdza Zīvere, ir Zigmara Liepiņa rokoperas Lāčplēsis koncertuzvedums Burtniekos. Tas plānots jau šovasar — 20.jūnijā. "Iemesls ir gauži vienkāršs — kopš pirmizrādes pagājuši tieši divdesmit gadu, turklāt pirmoreiz publikai to parādījām tieši tur, Burtniekos, 1988.gada jūnijā. Šausmas, kā tas laiks paiet!" Neko daudz gan pagaidām atklāt nedrīkstot, jo paredzami šādi tādi pārsteigumi. "Bijām izpētīt to vietu, kur Lāčplēsi rādījām toreiz — pirms divdesmit gadiem. Tur diemžēl šoreiz nekas nesanāks, jo tā vieta atrodas parka ielokā, kur nevar nodrošināt ne skaņu, ne nepieciešamo strāvas daudzumu. Tādēļ uzvedumu rīkosim turpat blakus pie Burtnieku ezera." Mirdza Zīvere arī sola, ka šajā pasākumā dzirdēsim gandrīz visus tos pašus dziedātājus, kurus toreiz, — gan Igo, gan Aivaru Brīzi, gan Zigfrīdu Muktupāvelu un, protams, Niku Matvejevu. Viņa pati gan nedziedāšot, jo nevar savienot dziedāšanu un režisēšanu. Tomēr režisore ir pārliecināta: lai gan tā būs uzveduma koncertversija, visiem — gan māksliniekiem, gan skatītājiem — vajadzētu gūt prieku no kopā būšanas izjūtas, neaizmirstamās mūzikas un dziesmu tekstiem. "Noslēpums pagaidām ir tas, ko dzirdēsim Spīdolas un Staburadzes lomā, varu vien atklāt, ka tie būs jauni, labi vārdi," režisore noslēpumaini pasmaida, atzīstot, ka pati par šo projektu ir ārkārtīgi priecīga. "Mēs jau toreiz jutāmies kā ledlauži tajā situācijā, zinot par nemieru, kas tūdaļ, tūdaļ būs gatavs lauzties ārā," viņa atminas divdesmit gadu senu pagātni, uzsverot — to gaisotni nav iespējams atkārtot, taču pasākumam vajadzētu izdoties ļoti sirsnīgam. "Ak jā, vēl varu atklāt to, ka pašā mūzikā nekas nemainīsies, bet nāks klāt kaut kāds mūsdienīgāks aranžējums, piemēram, stīgu grupa, viss kļūs labskanīgāks. Lai cilvēki nekādā gadījumā nenobīstas, jo nekas traks tas nebūs!"