Par ilggadēju latviešu mūzikas popularizāciju izcilā sniegumā ar Latviešu mūzikas balvu novērtēts dziedātājas Antras Bigačas veikums. Par ieguldījumu saksofonu mūzikas izkopšanā Latvijā balva piešķirta Artim Sīmanim, kurš ar paša izveidoto Latvijā pirmo saksofonu kvartetu un arī trio sastāvā kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un jauno soprānu Guntu Davidčuku īpašās programmās (Pārdomu liturģija, Dāvida dziesmas) koncertos visā Latvijā atskaņojis latviešu komponistu mūziku un rosinājis lielu garīgās mūzikas jaundarbu pirmatskaņojumus festivālā Saxophonia.
"Es jūtos tā, it kā man būtu piešķirta balva par to, ka es elpoju un ēdu rupjmaizi, jo dziedāt latviešu komponistu darbus man ir pašsaprotami," teica Antra Bigača, kura atskaņojusi gan daudzu latviešu mūzikas klasiķu, gan savu laikabiedru skaņdarbus, rosinot daudzu jaunu kameropusu tapšanu. Koncertos visā Latvijā un arī ārzemēs viņa dziedājusi A.Maskata, P.Plakida, I.Breģes, I.Rišes, D.Aperānes, A.Šturma, A.Saukas, A.Altmaņa, R.Liedes, S.Mences un daudzu citu komponistu darbus. Pianists Ventis Zilberts izskaitījis, ka viņa pastāvīgā sadarbībā ar A.Bigaču atskaņotas vismaz divdesmit piecu komponistu 80 dziesmas. "Taču šo skaitli vajadzētu reizināt ar pieci, jo neesmu vienīgais viņas koncertmeistars," uzsvēra V.Zilberts. Nesen dziedātāja ierakstījusi savveida latviešu vokālās mūzikas antoloģiju — skaņdarbu izlasi no 1950.gada līdz šodienai, atliekot tikai to izdot.
"Pats galvenais ir, lai mēs neiedomātos, ka mums nav nekā īpaša, ko teikt. Mums nav jākopē rietumi. Jāatrod kas jauns, kas nekad nav bijis ne rietumos, ne mūsu zemē," uzskata Andris Vītoliņš, kurš, dzīvojot Zviedrijā un pelnot maizi kā ērģelnieks Stokholmas draudzēs, dedzīgi un bez atlīdzības komponējis, organizējis un sagatavojis plašus vokāli simfoniskos bērnu un jauniešu uzvedumus visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos (1964., 1968., 1973., 1977., 1982., 1989.gadā). Atgriezies dzimtenē 1991.gadā, viņš aktīvi iekļāvās Latvijas mūzikas dzīvē — pirmoreiz Latvijā izveidojis sistematizētu evaņģēliski luterisko iksvētdienas mūzikas repertuāru un arī daudz pats komponējis, cenšoties atbrīvot latviešu baznīcas mūziku no rutīnas, desmit gadu J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pasniedzis reliģiskās mūzikas vēsturi un liturģisko ērģeļspēli. "Visiem spēkiem veicinot latvisko kultūru un izglītību svešumā, nebija tādas nostājas kā tagad, kad galvenais jautājums ir — kā nopelnīt? Cilvēka cieņa nav atkarīga no tā, cik ir noguldījumu bankā. To nosaka, kā esi varējis palīdzēt saviem līdzcilvēkiem," preses konferencē uzsvēra 77 gadus vecais joprojām nenogurdināmais A.Vītoliņš.
"Vai dziedam un spēlējam savu mūziku, tas ir pašapziņas jautājums," uzskata mūzikas zinātnieks Arnolds Klotiņš, pēc kura iniciatīvas pirms trim gadiem sākta ikgadēja apbalvošana par veikumu latviešu mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Latviešu mūzikas balva nodibināta 2006.gadā, lai uzturētu sabiedrībā priekšstatu par latviešu mūziku kā neaizvietojamu nacionālu vērtību. Sēklas naudai darba aizsākšanai A.Klotiņš ziedoja paša saņemto Lielo mūzikas balvu, kas viņam tika piešķirta par latviešu simfoniskās mūzikas gada rosināšanu. Par Latviešu mūzikas balvas pastāvīgo ģenerālsponsoru kļuva AS UniCredit Bank.
Gada balvu — 500 latu naudas prēmiju un oriģinālā gravētu laureāta diplomu — laureātiem pasniegs svinīgā koncertā 15.aprīlī Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Saskaņā ar tradīciju laureāti paši muzicē apbalvošanas koncertā.