Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2010 nominēti:
Gada debija
Sitaminstrumentālists Guntars Freibergs – par solokoncertu “Rudens kamermūzikas festivālā” Spīķeru koncertzālē 25. septembrī
Soprāns Liene Kinča – par lomām Džakomo Pučīni “Triptiha” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā
Diriģents Atvars Lakstīgala – par sniegumu Liepājas simfoniskā orķestra koncertos
Gada muzikālā vienība
Baroka orķestris Collegium musicum Rīga (māksl.vad.Māris Kupčs)
Latvijas Radio koris (māksl.vad. Sigvards Kļava, diriģents Kaspars Putniņš)
Profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”
Gada koncerts
“Elektriskie sapņi” Spīķeru koncertzālē 22. janvārī – Latvijas Radio kora grupa, mākslinieciskais vadītājs Kaspars Putniņš (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncerts Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā 4. septembrī – solisti Maksims Risanovs un Egils Siliņš, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais (rīkotājs – Valsts akadēmiskais koris “Latvija”)
“Ziemeļu balss” Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā 20. oktobrī – Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna)
Gada uzvedums
Elektroakustiska pastaiga “Pasaka par Kurbadu” Cīrulīšu dabas takās (rīkotājs – Cēsu mākslas festivāls)
Elektroakustiskais stāsts “Vieglums” Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē (rīkotājs – radošā apvienība “Rudens mūzika”)
Džakomo Pučīni “Triptihs” Latvijas Nacionālajā operā (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera)
Par izcilu darbu ansamblī:
Čelliste Guna Āboltiņa
Pianiste Agnese Egliņa
Sitaminstrumentāliste Elīna Endzele
Gada jaundarbs
Andris Dzenītis “Pilsētas tulkots”, pirmatskaņojums Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 16. janvārī Lielajā ģildē – solists Guntis Kuzma, Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē
Kristaps Pētersons “Šahs”, pirmatskaņojums “Rudens kamermūzikas festivāla” atklāšanas koncertā 13. septembrī Lielajā ģildē – Kremerata Baltica, diriģents Ainārs Rubiķis
Vilnis Šmīdbergs Simfonija pūtēju orķestrim, pirmatskaņojums 14. jūnijā Rīgas Domā – profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, diriģents Andris Poga
Par izcilu interpretāciju
Ainārs Rubiķis – par Riharda Štrausa skaņdarba “Metamorfozes” lasījumu Kremerata Baltica festivālā
Vineta Sareika – par Antonio Vivaldi “Gadalaiku” interpretāciju Lielajā ģildē 23. aprīlī
Reinis Zariņš – par Ludviga van Bēthovena Hammerklavier atskaņojumu solokoncertā Mazajā ģildē un Jāņa Mediņa Klavierkoncerta interpretāciju Latvijas Nacionālajā operā
Lielā mūzikas balva (LMB) ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā.
1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan plaša klausītāju un skatītāju loka karsti gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā. Ceremonijas norisei seko Latvijas radio klausītāji un Latvijas televīzijas skatītāji. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs. Žūrijas dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs, kas tiek protokolētas. 2007. gadā tika pieņemts lēmums īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē janvāra sākumā paziņot nominantus, un tikai LMB pasniegšanas pasākumā sveikt balvu ieguvējus. Līdz ar to janvāra sākumā žūrija nobalso par nominantiem, savukārt balsojums par laureātiem notiek LMB pasniegšanas ceremonijas dienā.
Par LMB mākslinieciski augstvērtīgu un būtiski neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvusi pati balva - mākslinieka Armanda Jēkabsona darinātā sudraba statuete. Formās vispārinātā, mūsdienīgi lakoniskā, siluetā skaidrā sudraba figūriņa viegli un skaisti piemērojama gan skatuves noformējumam, gan grafiskai zīmei.
LMB pasākumu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija un "Latvijas Koncerti"