Simfomugams ir oriģināls žanrs, kam iepriekš mākslā nav bijis analoga. Žanra pamatlicējs ir azerbaidžāņu klasiķis Fikrets Amirovs, kurš 1948. gadā sacerēja divus izcilus mugama simfoniskos opusus. Šajos skaņdarbos pirmoreiz mūzikas vēsturē mugama metroritmiskās, dramaturģiskās un skaņkārtiskās īpatnības tika ietērptas simfoniskā krāsainībā, saglabājot mugamam raksturīgo improvizatoriskumu un kaisli. Dzima unikāls mūzikas virziens – simfoniskais mugams, ko jau vairāk nekā pusgadsimtu spēlē pazīstami Anglijas, ASV, Beļģijas, Krievijas, Turcijas, Ukrainas, Ungārijas, Vācijas un citu valstu simfoniskie orķestri.
29. maija koncertā Liepājas simfonisko orķestri diriģēs Jalčins Adigezalovs – daudzās pasaules valstīs pazīstams azerbaidžāņu diriģents, kurš uzstājies ar tādām klasiskās mūzikas zvaigznēm kā Mstislavs Rostropovičs, Sergejs Stadlers, Ivans Monigeti, Pēteris Jablonskis, Dmitrijs Kogans. Būs iespēja dzirdēt izcilo dziedātāju Mansumu Ibrahimovu – Azerbaidžānas Nacionālās operas un baleta teātra mākslinieku, kurš ir leģendārs Medžnuna tēla iemiesotājs nacionālajā azerbaidžānu operas meistardarbā, Uzeira Hadžibekova operā “Leili un Medžnuns”.
Divu azerbaidžāņu nacionālo instrumentu – tāra un kemančas skanējums Elčina Hašimova un Elnura Ahmedova izpildījumā piešķirs koncertam īpaši autentisku skanējumu.
2003. gadā UNESCO piešķīra mugamam cilvēces nemateriālā mantojuma šedevra statusu. Mugams veidojies gadsimtiem ilgi, tā ir sarežģīta mākslas forma, kurā klasiskā dzeja savijas ar improvizētu melodiju. Mugamam ir īpaša skaņkārtiskā sistēma un noteiktas skaniskās formulas, kas tiek ievītas improvizācijā. Īstu meistaru atskaņojumā mugams apbur un pilnībā pārņem klausītāju ar Austrumu mūzikai raksturīgo jūtīgumu, dzejiskumu un garīgo spēku. Mugama elementi kļuvuši par mūsdienu kultūras neatņemamu sastāvdaļu gan džezā, gan simfoniskajā mūzikā, gan kinofilmu skaņuceliņos.