Prāta vētra "Šag"

Šajos gados, sasniedzot popularitātes virsotni Latvijā, grupa cerēja uz panākumiem Eiropā — ja ne Rietumeiropā, tad vismaz Ziemeļvalstīs, Centrāleiropā vai Austrumeiropā. Taču galu galā kļuva skaidrs, ka perspektīvākais un lielākais tirgus Prāta vētrai var būt tieši Krievija. Te runa ne tikai par komerciālās veiksmes iespējamību, bet arī par emocionālās saiknes dibināšanu. Prāta vētras/BrainStorm albums Šag domāts tieši krievu auditorijai — diskā ir sešas dziesmas krievu valodā un septiņas — angļu valodā. Kompozīcijas sarindotas tādā pašā secībā kā mums tik labi zināmajā CD Tur kaut kam ir jābūt. Dziesmu krievu versiju autors ir dzejnieks Sergejs Timofejevs, Krievijas prese viņu slavē par Prāta vētras tekstu "svaigumu", par oriģināliem tēliem un pantiem, par izvairīšanos no klišejām. Albums Šag nav vienkārši tulkojums vai adaptācija — tas ir patstāvīgs darbs, kas veidots ar iedvesmu un entuziasmu. Dziesmām krievu un angļu valodā ir dabiska viegluma sajūta, Renāra Kaupera balsī nav jūtams tas manierīgums, kuru senāk varēja dzirdēt, kad viņš dziedāja kādā svešvalodā. "BrainStorm albums, kas ierakstīts speciāli Krievijai, izrādījies pats eksperimentālākais grupas vēsturē. Dziesmā Toļko bi ti na meņa posmotrela/Ja tikai uz mani tu paskatītos nav viegli atpazīt cilvēkus, kuri kādreiz mūs priecēja ar hitu Maybe," uzsver Maskavas laikraksta Kommersant mūzikas apskatnieks Boriss Barabanovs. "Melodisms, kas kļuvis par BrainStorm firmas zīmi, nav zaudēts, taču aranžējumi ir tik daudzveidīgi un izdomas bagāti, ka albums kopumā uztverams kā solis tālāk gan no Eiropas poproka tradīcijas, gan no Krievijas radioformātiem. BrainStorm mūziķi ir lēkuši augstāk par savu galvu. Tas ir grupas labākais albums un mūsdienu postpadomju telpai svarīgākais mūzikas ieraksts," diska Šag recenzijā raksta B.Barabanovs. "Vēl nav gluži skaidrs, kur šo kolektīvu novedīs alkas pēc eksperimentiem, taču priecē pats kustības, attīstības fakts. Tas tikai pierāda, ka mūziķiem ir ne tikai finanšu, bet arī muzikālas ambīcijas. Faniem nav jāuztraucas par to, ka viņi ir zaudējuši savu iemīļotāko grupu: dzīvajā skanējumā viņi joprojām ir ļoti līdzīgi paši sev, un Renāra tembrs un akcents joprojām saviļņo un aizkustina," uzskata laikraksta Moskovskij komsomoļec apskatnieks Iļja Ļegostajevs.