Kā pastāstīja R. Bružēvica, Ķīnas raidorganizāciju ķīniešu tautas orķestrī spēlē simt mūziķu, kuri atskaņo Ķīnas tradicionālo jeb tautas mūziku. Latvijā viesosies 25 orķestra mūziķi. Orķestra skanējums uzburs priekšstatu par Ķīnas ainavām, cilvēkiem, skaņām un noslēpumiem. Spēle uz bambusa flautas imitēs Pekinas operas vokālo tradīciju. Mūzikā tiks uzzīmēta vientuļa, bet lepna vīra dzīves nasta, veroties avotā, kurā spoguļojas auksta mēnessgaisma. Programmā iekļauta arī mūzika no etniski atšķirīgā Siņdzjanas uiguru autonomā reģiona un no lesa jeb dzeltenzemes plakankalnēm. Programma sola gan muzikālas ainas no nomadu zirgkopju dzīves, gan skaņās paustu Tibetas pavasara zaļumu un tibetiešu ilgas pēc priekpilnas dzīves, kā arī kādas budistu mūķenes ilgošanās pēc dzīves ārpus klostera sienām. Koncertā dzirdēsim arī t.s. laternu festivāla atbalsis uz pavasara sliekšņa un “piedalīsimies” Tanu dinastijas dzīrēs.
„Ķīnas orķestra sastāvā pārsvarā ir nacionālie mūzikas instrumenti, kuri pagātnē piederēja dažādiem mūzikas veidiem un sabiedrības slāņiem, bet tagad apvienoti pēc Eiropas simfoniskā orķestra parauga. Arī repertuārs pārstāv ļoti nozīmīgu tendenci mūsdienu Ķīnas kultūrā – tieksmi īstenot kultūras sintēzi, apvienojot Rietumu un Ķīnas domāšanu, rīcības modeļus un izteiksmes veidus. Paši ķīnieši šo tendenci dēvē par „nacionālas mūzikas simfonizāciju”, ķīniešu tautas mūzikas orķestru fenomenu skaidro etnomuzikologs Boriss Avramecs. Viss – instrumentācija, kompozīciju formas uzbūve, muziķu spēle – ir noslīpēts un perfekti realizēts, jo orķestrī sapulcēti augstākās klases meistari, uzskata Avramecs.
Uz Rīgas koncertu biļetes var iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs, bet uz Ventspils koncertu „Biļešu servisa” kasēs.