Rīgā uzstājas alternatīvās mūzikas leģendas Swans

“...tas notika pirms dažiem gadiem, esot tūrē ar Angels of Light. Akron/Family bija pavadošā grupa un skanēja dziesma The Provider. Sets [Olinskis] uz ģitāras ilgstoši un ļoti skaļi noturēja vienu akordu, tam brīvi ceļoties un tad atkal krītot ritmā, kas varēja būt ekvivalents dziļam un dvēseliskam dzimumaktam. Pie šī akorda visa grupa ielīgojās. Tas bija kā sērfot skaņas viļņos. Es pie sevis teicu, - “Zini, Maikl, Swans nemaz nebija tik draņķīgi...” Ha, ha! Tas plūdveidīgi atgrieza atmiņas, varbūt pat ne atmiņas, drīzāk ļāva iegremdēties Swans mūzikas izjūtā, kas kā viļņi izskrēja manam ķermenim, paceļot mani tuvāk tam, kas, kā es iedomājos, varētu būt mana izpratne par debesu valstību. Es pieņemu, ka tā bija ekstāze, vienlaicīga sevis nolieguma un atdzimšanas izjūta. Jāsaka, ka es to tik ekstrēmi piedzīvoju tikai dažas reizes visā 15 gadus ilgajā Swans vēsturē. Lai tā notiktu, visiem elementiem jāapvienojas perfekti un šo sajūtu nevar simulēt, lai arī var pēc tās konstanti tiekties. Es nemēģinu būt pārāk ēterisks to aprakstot, tā sajūta ir reāla. Es, protams, runāju tikai par manis paša mūzikas izjūtu (lai arī es gribētu, ka ļaudis auditorijā reizēm izjustu līdzīgas sajūtas). Kad es sev vaicāju, vai es ticu Dievam, es gribu teikt NĒ, bet tad es atceros šo sajūtu un vairs neesmu pārliecināts par atbildi. Es gribu to piedzīvot vēl pirms mans ķermenis sabrūk līdz pakāpei, kad tas vairs nebūs iespējams. Un es to tagad daru. Dabiski, ka daļa šī jaunā albuma materiāla būs dziesmas, kas centrējas ap balsi un vārdiem. Citas daļas (es ceru) tieksies pēc tā, ko esmu aprakstījis iepriekšējos teikumos. Viena lieta, ko es vēlos uzsvērt: ŠĪ NAV ATKALAPVIENOŠANĀS. Tā nav patētiska nostalģija. Tā nav atgriešanās pie pagātnes. Pēc pieciem Angels of Light albumiem man vajadzēja kustēties uz PRIEKŠU, jaunā virzienā un tā nu ir noticis, ka ideja par Swans atdzīvināšanu atļauj man to darīt...”