Izabella Fausta regulāri uzstājas kopā ar redzamākajiem pasaules diriģentiem un orķestriem, to vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džons Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, Berlīnes filharmoniķi, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris, Mālera kamerorķestris un daudzi citi. Noslēguma koncertā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Johana Sebastiana Baha Sonātes un partitas vijolei. Izabella Fausta spēlē 1704. gadā būvētu Stradivāri vijoli, ko atrada senā vācu pilī un kurai dots vārds Apburtā princese.
“Izabella Fausta ir pasaules labākajās koncertzālēs rūdīta izcila mūziķe ar plašu repertuāra diapazonu un kritiķu atzinības vārdiem svētītu skatuves gaitu. Viņas elektrizējoši aizrautīgā un vienlaikus silti maigā vijoļspēle apvienojumā ar domas dziļumu, apbur klausītājus visā pasaulē,” stāsta Baiba Kurpniece, Rudens kamermūzikas festivāla mākslinieciskā vadītāja. “Un, lūk, šī gada 24. oktobra vakarā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē Rudens kamermūzikas festivālu noslēgs Izabella Fausta ar Johana Sebastiāna Baha programmu: vienā vakarā visas solo sonātes un partitas, aicinot mūs piedzīvot muzikāli iedarbīgu ceļojumu daudzdimensionālajā un bezgalīgi skaistajā Baha mūzikas pasaulē,” turpina Baiba Kurpniece.
Izabella Fausta dzimusi Eslingenē. Vijoļspēli sākusi apgūt piecu gadu vecumā sava tēva, amatiermūziķa iedvesmota. Vienpadsmit gadu vecumā viņa nodibināja stīgu kvartetu, un tik agrīna saskare ar kamermūziku viņā nostiprināja ciešu pārliecību, ka muzicēt nozīmē gan dot, gan saņemt - klausīšanās te ir tikpat svarīga kā mūziķa personības izpausme. Kerubīni kvarteta pieredzējušā vijolnieka Kristofa Popena personā Fausta atrada tikpat aizrautīgu skolotāju, kas šo mūziķes pārliecību prata nostiprināt.
1993. gadā Fausta plūca laurus prestižajā Nikolo Paganīni konkursā, kas viņai atvēra durvis uz starptautisku karjeru, dodot iespēju sadarboties ar izciliem pasaules diriģentiem un orķestriem, kuru vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džons Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, Berlīnes filharmoniķi, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris un Mālera kamerorķestris u.c. Gan mūziķi, gan mūziķu kolektīvi vienisprātis slavējuši Faustas sniegumu: viņa ne vien lieliski pārzina instrumentu un tā repertuāru, bet veic mūzikas izpēti caur tās piedzīvojumu un pārdzīvojumu.
Izabellas Faustas daudzpusīgajā repertuārā nozīmīga vieta ierādīta kā baroka, tā klasicisma, romantisma un mūsdienu mūzikai. Plašais un rūpīgi izvēlētais repertuārs atklājas arī viņas CD ierakstos, kas klajā nākuši skaņu ierakstu namā Harmonia mundi un saņēmuši daudzas nozīmīgas balvas, tostarp Gramophone, Diapason d’Or, Opus Klassik. Īpaši augsti novērtēts Ludviga van Bēthovena sonāšu ieskaņojums kopā ar pianistu Aleksandru Meļņikovu, kā arī Johana Sebastiāna Bahas solo sonāšu un partitu ieraksts kā apliecinājums Faustas centieniem iedziļināties noteikta perioda mūzikā – nevis caur dogmātisku interpretāciju, bet gluži kā risinot uzdevumu, kurš liek arvien no jauna izvērtēt ik nots būtību, lai izprastu tās nozīmi un jēgu.
Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
17. oktobrī Spīķeru koncertzālē klausītājiem tiks piedāvāta koncertprogramma Nakts sarunas, kur uz vienas skatuves tiksies enerģiskā pianiste Agnese Egliņa un orķestra diriģēšanā iesvaidītais klarnetists Guntis Kuzma. Viņu sadarbība veidojusies jau kopš studiju gadiem Mūzikas akadēmijā; kopīgi izauklētas vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņoti duetam radītie jaundarbi. Šajā koncertā piedzīvosim Andra Dzenīša klarnetes sonātes Spoguļos pirmatskaņojumu, līdzās tai skanēs Marinas Gribinčikas analītiskā Klarnetes sonāte, Pētera Plakida zobgalīgi satīriskais darbas Nakts sarunas, Mečislava Veinberga emocionāli piesātinātā Sonāte un Leras Auerbahas klavierminiatūras.
22. oktobrī mākslas muzeja Rīgas birža ātrijā uzstāsies pasaulē atpazīstamākais Baltijas valstu kameransamblis - Čurļoņa stīgu kvartets ar Mikalojam Konstantīnam Čurļonim veltītu programmu. Čurļonis bija universāls gars – gleznotājs mūzikā un mūziķis glezniecībā. Visi viņa darbi - mākslā, mūzikā un arī literatūrā − ir dziļi liriski, simboliski un plūdeni. Dižgara 150. jubilejas atceri lietuvieši svin ar starptautisku izstādi No dzintara uz zvaigznēm, bet latvieši – ar koncertu, kurā apkopots viss viņa radītais muzikālais mantojums stīgu kvartetam: miniatūras, variācijas un kvartets.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons ir komponists Pēteris Vasks.
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un internetā.