Šī opera ir Riharda Štrausa un libretista Hugo fon Hofmanstāla sestais un pēdējais kopdarbs. Arabellas pirmizrāde notika 1933. gadā Drēzdenē. Šīs elegantās komēdijas darbība risinās Vīnē ap 1860. gadu, un tā vēsta par dižciltīgu ģimeni, kura ir nonākusi finansiālās grūtībās un ar ierobežotu budžetu mēģina iztikt šajā mainīgajā pasaulē.
Arabellas vecāki cer, ka viņai izdosies apprecēties ar turīgu vīrieti, savukārt Arabellas jaunāko māsu Zdenku viņi audzina kā zēnu, lai ietaupītu naudu (tas ir pārāk dārgs prieks ģimenei – iepazīstināt Vīnes augstāko sabiedrību ar divām jaunām sievietēm, tāpēc visas likmes tiek liktas uz Arabellu). Varoņu emocionālās, garīgās un psiholoģiskās pārvērtības, kuras Štrauss un Hofmanstāls savās agrāk tapušajās operās attēlojuši ļoti spēcīgi un pat ekstrēmi, Arabellā iegūst universālu skanējumu.
Šis ir romantisks stāsts, kas risinās reālā vidē, taču personāžu pārdzīvojumi ir tikpat aizkustinoši un iespaidīgi kā, piemēram, šī autoru tandēma simbolu piesātinātajā drāmā Sieviete bez ēnas. Pati Arabella – godīga, tīra, apņēmības pilna un labu nodomu vadīta – ir viena no pievilcīgākajām un ticamākajām varonēm visā operas literatūrā. Vecās Vīnes gaisotne šajā darbā ir atšķirīga no tās, kas uzburta Štrausa un Hofmanstāla operā Rožu kavalieris, – Rožu kavalierī nostalģijas sajūta ir mītu apvīta un apzināti anahroniska, savukārt Arabellā nostalģijas šarms tiek pasniegts bez jebkādas ironiskas distances.
Soprāns Reičela Vilisa-Serensena operas Arabella titullomā. Foto – Mārtija Sola
Ņujorkas Metropoles opera skatītājiem piedāvā 1983. gadā tapušo prominentā austriešu režisora Oto Šenka (1930–2025) iestudējumu. Titullomu šajā krāšņajā izrādē Ņujorkā ir atveidojušas prominentas prīmas: Kiri Te Kanava, Renē Fleminga un Mālina Bistrema. 2025./2026. gada sezonā Metropoles operā Arabellas lomā debitē brīnišķīgais amerikāņu soprāns Reičela Vilisa-Serensena, kuru Latvijas publika dzirdēja šā gada augustā Dzintaru koncertzālē kopā ar Ukrainas Brīvības orķestri (koncertā viņa izjusti izpildīja Izoldes mīlas nāvi no Riharda Vāgnera Tristana un Izoldes). Reičela Vilisa-Serensena pārliecinoši izpaužas vācu opermūzikā, viņas repertuārā ir arī maršaliene Rožu kavalierī.
Metropoles operas mājaslapā ir publicēta interesanta Reičelas Vilisas-Serensenas un Renē Flemingas saruna, kurā mākslinieces dalās pārdomās par Arabellas lomas specifiku. "Arabella ir īsta feminisma ikona – viņa uzstāj, ka dzīvos tādu dzīvi, kādu pati vēlas," uzsver Reičela Vilisa-Serensena. Sabiedrībā ir daudz pretendentu uz Arabellas roku, taču viņa grib sagaidīt vienīgo īsto, kuru patiesi iemīlēs. Par tādu kļūst zemes īpašnieks no Horvātijas Mandrika. Viņš ierodas Vīnē, lai bildinātu Arabellu, kuras portretu viņam parādījis tēvocis, un Mandrika uzreiz ir iemīlējies skaistajā sievietē.
Sižetā ir daudz peripetiju, kas ir saistītas gan ar citiem vīriešiem, kuri izrāda interesi par Arabellu, gan ar titulvarones māsas Zdenkas/brāļa Zdenko dzimuma identitāti. "No Arabellas mēs mācāmies palikt uzticīgi sev. Daļēji iemesls, kāpēc viņai ir tik daudz pielūdzēju, ir viņas vienaldzība. Viņa drīzāk paliks viena nekā būs kopā ar nepareizo cilvēku. Tas ir ļoti gudri," piebilst Reičela Vilisa-Serensena.
Arabellas māsu Zdenku dzied angļu soprāns Luīze Oldere, Mandriku – poļu basbaritons Tomašs Koņečnijs. Arabellas vecākus atveido angļu bass Brindlijs Šerats un skotu mecosoprāns Kerena Kārgila. Arabellas pielūdzēju virsnieku Mateo tēlo slovāku tenors Pavols Bresliks. Pie diriģenta pults – austrāliešu maestro Nikolass Kārters.
Operu Arabella kinoteātrī Forum Cinemas varēs noskatīties gan tiešraidē 22. novembrī plkst. 20, gan ierakstā 26. novembrī plkst. 17.30.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv