Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Āzis par dārznieku: filmas Pēcnācēji recenzija

Scenārista un režisora Aleksandra Peina stilīgie gājieni pieciem Oskariem nominētajā filmā _Pēcnācēji.Brīnumi notiek – Holivudā tīri ērti jūtas neatkarīgie režisori, kuri uzņem tā dēvēto indie_ jeb autorkino, kaut gan termins «autorkino» sāk skanēt kā anahronisms – lielbudžeta grāvēju meistari Skorsēze un Spīlbergs taču arī ir īstākais autorkino.

Piecdesmit gadu slieksni nesen pārkāpušais Aleksandrs Peins ir viens no Holivudas neatkarīgo spilgtākajiem, kritikas lolotākajiem pārstāvjiem – filmē reti, tak tādas filmas, kas uzreiz nokļūst slavas un klusas sinefilu mīlestības saulītē. Pietiek atcerēties sajūsmu, ar kādu tika uzņemts Džeka Nikolsona jaunais imidžs Aleksandra Peina filmā Par Šmitu (Nikolsons būtībā tēloja no vientulības traku bomzi), vai to, cik daudz komplimentu saņēma Sānceļu, šī ekscentriskā pastāsta par Kalifornijas vīna mīļotājiem, apburošais lūzeru kvartets – Pols Džamati, Tomass Heidens Čērčs, Virdžīnija Madsena un Sandra O – korejiešu izcelsmes amerikāņu aktrise, ar kuru režisors bijis precējies. Vai eleganti smalkjūtīgā Aleksandra Peina novelīte skatītāju iemīļotajā īsfilmu almanahā Parīze, es tevi mīlu – tā par Perlašēza kapsētu un Oskaru Vaildu.Aleksandra Peina – režisora un scenārista – filmogrāfijā ir atrodami tikai piecu darbu nosaukumi: bez Par Šmitu (2002), Sānceļiem (2004) un Pēcnācējiem (2011) vēl ir agrīnās filmas Pilsone Rūta (1996) un Vēlēšanas (1999) – un visas tās piederīgas dīvainajam traģikomēdijas žanram, kur nevar saprast, kā ir vairāk – dziļas drāmas vai dzēlīga sarkasma, cilvēciskas līdzjūtības vai atsvešinātas ironijas. Līdzīgs sakāmais prātā arī pēc Pēcnācēju noskatīšanās. Varbūt tomēr nosaukumu The Descendants būtu pareizāk tulkot kā Mantinieki? Jo filmā ir runa par milzīgiem zemes īpašumiem, kas mantoti no Havaju salu karaliskajiem senčiem un ar ko netiek galā Mets Kings, kuru tēlo Džordžs Klūnijs, viņa septiņi brālēni un viena māsīca. Šī filma jau ir saņēmusi divus Zelta globusus (labākā drāma un labākais aktieris) un tika nominēta pieciem Oskariem, ieskaitot galvenās kategorijas – labākā filma, labākais režisors un labākais aktieris.Pēcnācēju stāsts šķietami mīņājas uz vietas – tas ir smeldzīgi monotons kā havajiešu mūzika, kas teju visu laiku skan fonā. Veiksmīgs advokāts nonācis dzīves krustcelēs – viņa sieva Elizabete pēc nelaimes gadījuma jūras izbraukumā atrodas komā, Metam uz galvas uzkrīt abas meitas – desmitgadīgā resnule Skotija, kura skolā mēdz parupji palaist muti un visiem klases biedriem demonstrē savas komā gulošās mātes fotogrāfijas, jo «tā taču ir māksla», un septiņpadsmitgadīgā Aleksa, kurai par dzeršanu un zālītes smēķēšanu draud izslēgšana no privātskolas, par kuru tēvs maksā 35 000 gadā, turklāt Aleksa ultimatīvā formā prasa tēva piekrišanu savām un pavisam jau nu debila paskata un uzvedības čaļa Sida attiecībām – citādi būs slikti! Mazpamazām atklājas, ka Metam Kingam ne tikai nav kontakta ar meitām (viņš vienkārši nezina, ko ar viņām iesākt), arī komā mirstošā sieva izrādās viņam uzlikusi ragus – un ar ko? Ar tās nekustamo īpašumu firmas juristu, turklāt ģimenes tēvu, kuram Kingu klans grasās pārdot savu īpašumu – Havaju salu paradīzes līci! Tātad Metam Kingam nāksies filmas laikā atrisināt dilemmu – no miljonāra kļūt par multimiljonāru un izlikties, ka nekas nav noticis, vai arī – jā, un te sākas scenārista un režisora Aleksandra Peina stilīgie gājieni, kas šo filmu no populāra bestsellera par Havaju salās mītošo asimilēto pusamerikāņu pusiezemiešu dīkās dzīves atainojuma pārvērš stilīgā komēdijtraģēdijā par āzi, kas kļuvis par dārznieku. Āzis Mets ir ragu dēļ, savukārt dārznieks – tajā nozīmē, ka viņam rodas mistiska atklāsme – man taču jāsaglābj ne tikai sava ģimene (sieva, kā drīz uzzinām, gan būs jāatslēdz no mākslīgās dzīvības uzturošās aparatūras), bet arī visas dzimtas gods un lepnums. To Džordža Klūnija tēlotais varonis savā visai jocīgajā veidā arī izdara, pierādīdams skatītājiem, ka āzis par dārznieku nebūt nav tas bezcerīgākais variants. It sevišķi, ja dzīvo Havaju salās, apgroza miljonus un mīl krāpnieci sievu komā. Tātad īsi un skaidri – filma ir uzskates līdzeklis, cik svarīgi ir vienam no ģimenes laikus nomirt. Skan tik ciniski, taču Pēcnācēji pierāda, ka tas ir arī jautri.Kam domāta? Visiem, kas grib vērot sirmot sākušo Džordžu Klūniju ar ragiem un viņa divus tizlos skrējienus (komēdija taču!). Dabas un nesaprastu jauniešu draugiem._Pēcnācēji/ The Descendants_Komēdija, drāma. ASV. 2011.Režisors Aleksandrs PeinsLomās Džordžs Klūnijs, Šeilīna Vudlija, Džūdija Grīra, Amara Millere u. c.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja