Daigas Krūzes, nu jau Dienas gada balvas kultūrā laureātes, jaunā personālizstāde ir maza: galerija Tifāna, kas atrodama Vecrīgā, Jāņa ielā, ir istabas lieluma telpa. Tomēr uzteicami, ka galerija izvēlas eksponēt nevis sīkglezniecību vai dažādus niekus – izmantojot atrašanās vietu tūristu plūsmas krustcelēs starp galeriju Centrs un suvenīru apsēsto Skārņu ielu –, bet "lielo" mākslu. Daigas Krūzes māksla ir liela arī fiziskās dimensijās – dažiem darbiem garākā mala pārsniedz divus metrus. Pie galerijas sienām vietas pietiek trim lieliem audekliem un pāris mazākiem, vēl daži apskatāmi tā, kā tos nereti izrāda paši mākslinieki savās darbnīcās – noliekot uz grīdas un tikai atstutējot skatītāja acij tīkamā leņķī. Tomēr izstādes improvizētais kopskats nenozīmē, ka tā būtu uztverama mazāk nopietni nekā mākslinieces iepriekšējās personālizstādes: trīs darbi ir gluži jauni, bet citi, lai gan radīti agrāk, līdz šim nav bijuši izstādīti.
Par to, ka autore pret mazo izstādes formātu izturējusies nevis kā pret ierobežojumu, bet iespēju, liecina nosaukums – Telpas mērīšana. Protams, tas ir daudznozīmīgs, taču saprotams arī burtiski: cik daudz gleznu (mākslas) iespējams ievietot nelielā zālītē? Diezgan daudz. Galvenais "mērīšanas" rezultāts ir tas, ka skatītājs, jau tikko ienācis telpā, attopas tuvu klāt prāvo gleznu virsmām. Viņš uzreiz tiek konfrontēts ar glezniecības materiālo, gandrīz aptaustāmi vielisko, nevis iluzoro realitāti. Tas ir pretēji parastajam ceļam, kad skatītājs vispirms ierauga gleznas kopskatu, bildi, tad izpēta detaļas un, ja vēlas, atkāpjas vēlreiz, lai novērtētu katras detaļas saskaņu ar veselumu. Šoreiz atkāpšanās iespēja ir minimāla, tāpēc acu priekšā uzreiz ir lieli intensīvas krāsas laukumi, enerģisku triepienu radīta tekstūra. Patiesībā, lai iegūtu attēlu – to, ko skatītājs parasti ierauga pirmo, arī reprodukcijās uz papīra vai internetā –, šoreiz atsevišķās gleznu sastāvdaļas jāliek kopā galvā, drīzāk iztēlojoties nekā ieraugot, kā darbi izskatītos citā kontekstā.
Šādam gleznu izstādīšanas veidam ir savas priekšrocības, kas cieši saistītas ar Daigas Krūzes mākslas īpatnībām: gatavais attēls ir tikai daļa no viņas darba, kurā tikpat liela nozīme ierādīta procesam. Gleznu sižets, ja tāds vispār ir, rodas tikai noteiktu darbību ar krāsām rezultātā. Par to liecina arī nosaukumi Ar zilo, Ar oranžo, Ar zaļo un zilo utt. Ja no gleznas plaknes iznirst kāds figurāls apveids, tas izskatās, kā radies pats no sevis. Piemēram, lielajā gleznā Ar oranžo labi redzams, kā autore nonākusi līdz tādam kā teliņa siluetam, klājot uz oranža pagleznojuma kontrastējošu krāsu laukumus, sākot no audekla malām, līdz nepārgleznotā vidus daļa veido jau minēto figūru. Apstāšanās brīdis, kurā gleznotāja pārtrauc darboties, Daigai Krūzei šķiet nozīmīgs – tas var būt visai tālu no stadijas, kurā cits mākslinieks gleznu uzskatītu par pabeigtu vai pietiekami detalizētu, taču šajā gadījumā rada patīkamu viegluma ilūziju, ka gleznas nav, gleznotāju žargonā izsakoties, samuļļātas vai samocītas.
Lielākie darbi – Ar zilo un Ar zaļo un zilo (abi 180 x 220 cm, 2013. gads) – sastāv tik vien kā no enerģiskiem krāsu triepieniem, kas ataino te noteikti ritmisku, te apļveida, te švīkājošu kustību. Formālās pazīmes liktu darbus dēvēt par abstraktiem, tomēr tas nenozīmē, ka ikviens tajos var saskatīt, ko vien vēlas. Autorei izdodas radīt pārliecību, ka darbu pamatā ir kāds piedzīvots un izjusts vērojums. Kāds šis impulss bijis, mums paliek noslēpums, toties it kā spontānā, taču enerģijas pilnā, laikus apstādinātā otas kustība vēsta, ka impulss ir pārvērsts subjektīvi adekvātā formā. Izveidojas tāds kā attiecību trijstūris – starp mākslinieces vērojumu, izjūtām vai redzējumu, tam atrasto vizuālo formu un skatītāja spējām to kaut kā attiecināt uz sevi. Krāsa, kas aizņem gandrīz visu skatītāja redzeslauku, kā arī triepienos sastingušie gleznotājas žesti iedarbojas gluži fiziski, liekot saprast, ka esam ieskatījušies kāda cita privātajā telpā, un tikai mūsu ziņā ir, kā to spējam samērot ar savējo.
Daiga Krūze
Personālizstāde Telpas mērīšana
Galerijā Tifāna līdz 20. aprīlim