Izrādes Kabarē recenzija. Jutekliskuma un baudkāres deficīts

Pagājušajā nedēļā noskatījos "Smiltāju mantiniekus". Cerēju, ka reiz Roga pratusi iestudēt, jo izrāde tik ļoti slavēta. Atkal babeņu bari masu skatos, bļaurība, kad pietiktu ar pusbalsi un jebkādas loģikas trūkums darbībā. Jančevska ar grābekli bada lupatas, paceļ, nomet, tas laikam ilustrē seno latviešu darba tikumu.

Roga tomēr pārāk špikojusi no filmas,bet viņas pašas versijas par "Kabarē"izskatās,ka nemaz nav.Dīvaini.Tad nevajag tādam darbam ķerties klāt,es arī neuztvēru,kas tad ir šī darba aktualitāte 2014.gadā???

Tēla deficīts, ko būvē no iekšpuses, ar fasādi varētu samierināties. Pārāk daudz olu bez dzeltenuma. Vīrs, par kuru filmu noskatījos, tāds kā pazaudējies. Viena no dāmām, kas izteicās lentē, sacīja: Ja ir maza patikšana, tad vienkārši nav. Bet Leo un Blaumanis taču bija. Tad vēl dāmas dzīves draugs skubināja uz redzamāku/ formulējamāku aktivitāti, bet Vezuvs jau darbojas neatkarīgi no kolēģu spriedumiem. Būtu vairāk uzmanījis pulti, kas pašu vada. Es nemaz neizprotu kā saudzīgi izteikties par režisori, kura, lai darītu vai runātu, ko klajā palaizdama, rādās kā jau pilna saimniece "glābējsilitē". Skaidrs, ka ar žēlīgumu un jūtu pārpilnību vien dzīvot un valdīt grūti, bet filmas varonis pateica trāpīgu frāzi: disciplīnas pamatos trūkst, citiem vārdiem,"kur kārtības trūkst, tur bez visas jaukšanas juceklis sanāk". Un vēl- NT iekšējā/ mākslinieciska rūpe nav uzdevumu augstumos, Smiļā leģendās lasīju, ka Mārtiņš Zīverts savas lugas pirmizrādē skurinājies; Ja tā kalponītes ( no lieka iespraustās) vēl vienreiz uznāks, es viņas nošaušu. Par liekumu šoreiz nav runa, velti muti nedzesēšu, bet, ka Melbārdi un Ančevski iespundē abos sastāvos- vienā gadījumā lomā, otrā dancot- dziedātājos. Ne tikai Kabarē, bet bez atelpas un pārtraukuma,kur nav slinkums ekspluatēt. Kas paliek pāri- vēlēšanās uzzināt cik laimīgi viņi paši jūtas, vai alga, kas atkarīga no ķeksīšiem darbu uzskaitē, ir vērā ņemama, ja to samēro ar izšķiesto laiku un radošajiem spēkiem. Vēlu aktieriem atrast un saudzēt savu attiecību telpu, vienīgi izrāžu laikā skatītājus talantīgi mānot, ka viss ir kārtībā. Ko mēs paši? Ar savu attieksmi un pašaudzināšanos atbalstīsim!