Publicitātes foto

"(Divas) puses. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās", apgāds "Mansards". 2011. 423 lpp.1/2

Latviešu karavīru Otrā pasaules kara stāsti - aicinājums runāt par sekām un izlīgšanu

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

18 komentāri

14. jūnijs, 2018, 13:14

cruz

aizdevuma liecība Es esmu Marta CRUZ, kas meklē aizdevumu vairāk nekā 3 mēnešus. Man ir vairākkārt viltota aizdevumu vietās starp indivīdiem, kad viņi vēlas aizdot aizdevumus starp vairākiem cilvēkiem. . Bet, par laimi, pagājušajā mēnesī man nāca klajā ar aizdevumu atbalsta liecību par Nathalie KUSKA kundzi, es sazinājos ar viņu, ievērojot šos nosacījumus. Pateicoties viņai, es saņēmu savu aizdevumu 45 000 eiro apmērā 120 mēnešu laikā. Tātad, jums, kuriem vajag, piemēram, man, varat rakstīt un izskaidrot savu situāciju, un jūs 48 stundu laikā apmierināsit; Tas varētu arī palīdzēt jums saņemt aizdevumu. Šeit ir tavs e-pasts: [email protected]

Atbildēt
0
0

7. jūlijs, 2012, 17:21

Krišs

Kaspars Zellis? Vai šis pats? http://www.at.gov.lv/lv/information/about-trials/2007/november/200711302/?print=1

Atbildēt
0
0

7. jūlijs, 2012, 12:08

Edge

Cerams, ka pēc 'korifeja' Zundas patriekšanas no prezidenta padomdevēju vietas arī Latvijas varneši apjēgs pēdējo 22-u gadu pieļautās kļūdas - un bez centieniem samierināt, spēs pieņemt saprātīgus lēmumus arī politiskā līmenī. Horvātijas prezidents savā vizītes laikā deva labu padomu : – Kā jūsu valstī attiecas pret Otrā pasaules kara mantojumu? Horvātijas prezidents Ivo Josipovičs: – Par Otro pasaules karu ir jāatšķir divas lietas – politiskais un morālais mantojums. Otrā pasaules kara laikā Horvātija bija nacistiskās Vācijas vasaļvalsts. Horvātijā tolaik radās viena no pirmajām pretošanās kustībām Eiropā. Lielākā daļa horvātu atbalstīja pretošanās kustību, un kopējo vēstures apstākļu dēļ karā uzvarēja sabiedrotie. Mēs esam lepni par savu antifašismu. Horvātijas konstitūcijā ir ierakstīts, ka mūsu valstiskuma pamati, no vienas puses, ir antifašistiska nostāja, no otras puses, mēs apzināmies 90. gadu vietējo konfliktu. Cilvēciskā līmenī jebkurš cilvēks, kurš Otrajā pasaules karā tika nogalināts vienā vai otrā pusē, ir pelnījis cilvēcisku piemiņu. Politiski antifašisti bija pareizajā pusē. Reizēm pie mums parādās neveiksmīgi mēģinājumi pārrakstīt vēsturi. Taču jautājums ir pilnībā skaidrs.' ( Uzsvars jāliek uz izglītību. Latvijas Avīze)

Atbildēt
2
0

9. jūlijs, 2012, 13:20

Edge

Ja kāds pirms 2015.g., kad tiks atzīmēta 70ā nacisma sagrāves un uzvaras 2. Pasaules kara (nejaukt ar LTK) gadadiena, kāds sāks POLITISKĀ līmenī ( nejaukt ar morālo) slavēt un/vai kā 'balināt' nacistu pusē BRĪVPRĀTĪGI karojošos, - tad tāds vēsturiskās taisnības vārdā nenovēršami dabūs pa d.... Vēsturiskās patiesības reālijas laiks APJĒGT arī Latvijā Haralds Biezais, vēsturnieks un teologs: ' Leģions ir radies noziedzīgā kārtā, pārkāpjot starptautiskās tiesības. Par to atbildīgi ir vācieši kā okupācijas varas nesēji. Bet par šo starptautisko tiesību pārkāpšanu līdzatbildīgi ir arī visi okupācijas laika latviešu brīvprātīgie politiskie darbinieki, vācu mērķu sekmētāji, šai gadījumā leģiona organizētāji - Dankers, ģenerāldirektori, Bangerskis un citi augstākie virsnieki. Leģiona lielajiem dzīvā spēka zaudējumiem ir ilgstošas postošas sekas tautas dzīvē. Latviešu iekļaušana tautai naidīgajai SS karaspēkā ir smags pazemojums un apgrūtinājums satiksmē ar citām tautām. Leģiona traģiskais liktenis nav pārvarāms, ne toreiz sekojot, ne tagad turpinot mūsu tautas interesēm svešu propagandu.' ( 'Sveši kungi, pašu ļaudis. Latvija kāškrusta varā.)

8. jūlijs, 2012, 22:45

taisnība

Savu šaurpierību un melnbalto domāšanu varbūt vari demonstrēt kaut kur citur, edge... Ja dali Latviju un latviešus uzvaretājos un zaudētājos un to tik vien spēj kā "dīvaino savienību" saukt par antihitlerisko koalīciju... Latvija nebija ne šī kara zaudētāja, ne uzvarētāja, bet gan upuris, un ja stāvoklis WWII frontēs noteica to, ka demokrātiskās Rietumu lielvalstis biedrojās ar staļinisko totalitāro PSRS tad, tas nenozīmē, ka šāda aunpierīga izpratne par lietām ir jādemonstrē vēl šodien..

8. jūlijs, 2012, 21:08

Edge

– Par Otro pasaules karu ir jāatšķir divas lietas – politiskais un morālais mantojums ====================================================================== POLITISKI jābūt vienai konkrētai nostājai. Ja kāds vēl neapjēdz, kas bij' kas 2.Pasaules karā - anti-hitleriskā koalīcija (PSRS,ASV,L-Britānija, Francija) un 'ass ' ar nacistisko Vāciju, tad tāds lai par 'korifeja' Zundas patriekšanu no prezidenta padomdevējiem padomā. Turpināt pārliecināt par Latvijas specifisko stāvokli? - turpināt 'staigāt pa maliņu' ? Pietiks pļāpāt, laiks strādāt....

8. jūlijs, 2012, 20:58

Edge

Kas tie ''mēs'' - ? Tie, kas vēl 2012.g. 16. martā bija gatavi bez ierunām izpildīt Ādolfa Hitlera 1943.g.10. februāra parakstīto pavēli par Latviešu SS-brīvprātīgo leģiona izveidi? Vai tie, kas pulcējās kafijas salonos - un rakstīja n-tos memorandus-lūgumrakstus nacistiem? Kas izpostīto Latvijas zemi pēc 2. Pasaules kara atjaunoja? G.Kurloviča un A.Tomašūna 'Latvijas vēsture' (-lpp.259ā) vien neko neizsakoš teikums: 'Pēc kara bija jāatjauno....' Der ATCERĒTIES to paaudzi, kam nebij' lemts ne Kanādā, ne Austrālijā nokļūt - , tos, kas tiešām K.Ulmaņa aicinājumam :'Palieciet savās vietās....' atsaucās. Katram savi - ''pareizie'', kādam vēlme no Amazones džungļiem Cukura pīšļus uz Latviju nogādāt, kāds Latvijas kolchoznieku 'tēvu' - Edgaru Kauliņu joprojām godā un cieņā tur.....

7. jūlijs, 2012, 20:17

vēsture

Vispār jau ir liela starpība starp Horvātiju un Latviju, mēs nebijām Vācijas vasaļvalsts, betgan okupētā teritorija, un arī viņiem viss tur nebija tik melnbalti kā viņu prezidents apgalvo. Latvijainebija pareizās un nepareizās puses Otrajā pasaules karā, jo nepareizi bija cīnīties gan krievu, gan vācu pusē, lai gan ienaidnieks pret kuru nācās cīnīties bija pareizs gan latviešu leģionāriemm gan sarkanarmiešiem....

6. jūlijs, 2012, 20:40

Edge

''- kas viņi bija - tie, kas atgriezās mājās/tēvu zemē, vai okupanti?'' - ' Pēc darba augļiem būs viņus pazīt ' - der ATCERĒTIES, kas un kā izpostīto Latviju pēc kara atjaunoja un pacela. Ne bez pamata tak' Lielvārdes vidusskola nes Edgara Kauliņa vārdu, ne bez pamata grāmata 'Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks' un šī V.Kacenas izdotas.

Atbildēt
3
2

7. jūlijs, 2012, 11:58

Edge

Vienmēr vajag ATCERĒTIES, kā uzvarētāji izturējās pret zaudētājiem, kam rokas nebij' atraipītas: ' Strādādams vadošā darbā akadēmijā, Samsons, pēc profesora Stroda stāstītā, ne vienam vien aiztaupījis krišanu nežēlastībā. Viņš, piemēram, pieņēma darbā bijušo leģionāru, vēsturnieku un sociologu Tālivaldi Vilciņu. Kad Samsonam tāda ''nepartijiska'' rīcība kādā sapulcē publiski pārmesta, viņš pēlējam asi atbildējis: ''Ko tu kasies! Viņš [Vilciņš] tur [leģionā] tikai tauri pūta!'' ( Partizānu un akadēmiķi pieminot. Latvijas Avīze)

7. jūlijs, 2012, 11:27

Ojārs

Tikai nevajadzētu aizmirst arī tos otros "viņus", kam "celt" nācās padomju filtrācijas un Gulaga nometnēs, jo šeit viņu dzimtenē padomju okupācijas vara viņus pie "celšanas"diez ko nelaida. Skati, Tālivaldis Vilciņš. Latviešu leģionārs 50 gadu pēc kara: Socioloģisks aspekts // Latvijas Arhīvi, 1994, Nr. 2.

6. jūlijs, 2012, 16:00

Ivars Graudums

Mans staasts: mums kaiminjos bija kreisais jaunsaimnieks ar meitu un 2 deeliem. Meita Ulmanja laikos njeemaas pa mazpulkiem, baigajaa gadaa bija izpildkomitejas sekretaare. Peec vaacieshu ienaakshanas nacionalisti buutu vinju noshaavushi, bet ma na vecmaate vinju panjeema par govju meitu, taa izglaaba. Abi braalji tika iesaukti legjionaa. Vienam apnika karot, atnaaca uz maajaam pie teeva. Nacionalisti vinju sanjeema ciet un aizveda atpakalj. Mana vecmaate teica: "uz uguns liiniju". Bet taisni vinjsh karu paardziivoja, otrais krita. Shii pieredze iespaidoja manu nostaaju pret legjionu!

Atbildēt
3
0

6. jūlijs, 2012, 15:30

Aivars

1) Par to, ka latviešu sarkanarmieši pēc svinīgās iesoļošanas Rīgā pie Brīvības pieminekļa 1944. gada 16. oktobrī nodziedājuši Dievs, svētī Latviju ir dzirdēti vairāki stāsti, atšķiras vienīgi versijas vai tās melodiju nospēlēja arī orķestris vai arī to atskaņoja arī pa skaļruni, 2) Gribētu zināt, kas ir šo grāmatu sastādītāji vai redaktori, te teiktais, ka eseju autori ir vēsturnieki un sociālo zinātņu pārstāvji izklausās ļoti bezpersonīgi, aiz tiem taču stāv arī kādi uzvārdi?

Atbildēt
0
0

7. jūlijs, 2012, 11:37

bārbala

Grāmata "(Divas) puses. Latviešu kara stāsti" tapusi valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa" ietvaros. Tā iznākusi Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā. Dienasgrāmatu tekstus publicēšanai sagatavojuši Laura Ardava, Didzis Bērziņš un Gita Siliņa. Grāmatā iekļauti arī Vitas Zelčes, Ulda Neiburga, Lauras Ardavas, Didža Bērziņa, Gitas Siliņas un Klintas Ločemeles raksti /Balvu "Kilograms kultūras" saņem grāmata "(Divas) puses", Aija Rozenšteine, LU SZF doktorante, 14.02.2012. 10:38/

6. jūlijs, 2012, 21:25

Edge

1) Par dziedāšanu interesants apraksts atrodams A.Vernera 'Kordiriģenti Imants un Gido Kokari' (Rīga 'Liesma' 1981 ) 16.lpp: ' Saulains 1945.g.22.jūnija rīts.(..) Cauri visai Rīgai plūst armijas kolonnas un tā lepnums - 43. gvardes Latviešu strēlnieku Rīgas divīzija. Nav vēl 'Div' dūjiņas gaisā skrēja' izskanējusi, kad tālumā jau dzirdama vecā karavīru dziesma 'Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros'. Spēlēdami savas kolonnas priekšgalā soļo arī rezerves bataljona mūziķi Imants Kokars un Valdis Čukurs. 2)Vitai Zelče un Kaspars Zellis - kuri līdzdarbojušies arī pie V. Kacenas grāmatas, kas kā otrā grāmata iznāk Latviešu kara stāstu sērijā valsts pasūtījumu programmas Nacionālā identitāte ietvaros. ( Kājāmgājēji karā. 2012. gada 1. jūnijs Kdiena.lv. )

6. jūlijs, 2012, 14:44

info

Grāmatas jau neaicina, tās sniedz karavīru kara stāstus. Lasītājiem un recenzentiem tad jādomā pašiem - ne tikai ar prātu, bet arī sirdi!

Atbildēt
4
0

6. jūlijs, 2012, 13:05

alberts

Noriebies par to bijušo karu kautko lasīt pat dzirdēt. Mums patreiz ir "karš" - aukstais kars starp latviesu Latviju un krievu centieniem joprojam pārkrievot Latviju - un protams ar žīdu palīdzību - ka jau tas bija pag.gs 40-80 gg.Kada var būt izlīgšana ar sarkanajiem kuri iznicinaja manu ģimeni un katra latvieša ģimeni ir skāris sarkanais terors.