Līga Ulberte
Viena no daudzajām šī gada Latvijas teātru piedāvātajām Ziemassvētku pasakām par seniem motīviem jaunās skaņās (sk. arī Sudraba slidas NT un Meiteni ar sērkociņiem LLT). Dailes projekta trumpji ir divi: pieaugušajiem intriga par žurnālista Paula Timrota debiju teātra režijā, bērniem - iespēja pirms izrādes dabūt īpašos vērdiņus, ko starpbrīdī iemainīt pret taustāmiem labumiem. Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša un kostīmu mākslinieces Ivetas Šurmas radītais gaumīgais iestudējuma vizuālais tēls (Anša salmainā parūka gan ir gluži lieka), aktieru, jo īpaši Valža Liepiņa šarmantā Velna, artistiskums un Kārļa Lāča lipīgās dziesmiņas ļauj izrādi uztvert kā visumā nepretenciozu brīvdienas vakara pavadīšanas iespēju vecākiem ar bērniem. Mazliet gan mulsina izrādes vēstījums un adresāts. Intara Rešetina Anša un Mirdzas Martinsones Māmiņas attiecības risinātas uzsvērti naivas pasakas estētikā, savukārt Anša un Velna divdomīgā kaķēšanās ar Sarmītes Rubules valšķīgo Astrīdu, šķiet, vairāk domāta pusaudžiem. Galvenais jautājums - kāda ir šī stāsta morāle (jā, jā, bērnu izrādēm tāda noder), jo, kaut arī šis Ansis atšķirībā no Skalbes varoņa finālā no burvju vērdiņa atsakās brīvprātīgi, tomēr vieglās naudas dotie labumi nekur gan nepazūd un nemaz nešķiet velnišķīgi.
Mārīte Gulbe
Režisora mērķis - izstāstīt stāstu, nevis virknēt asociācijas vai dekonstrukcijas - ir patīkami tradicionāls. Tiesa, K.Skalbes pasaka ir pārrakstīta. Tas ir XXI gadsimta stāsts. Ansis nepārvēršas maniakālā skopulī, nauda netiek dēmonizēta - tā var piepildīt sapņus, paēdināt, radīt drošību, bet dzīves piepildījums un attiecības pašu ziņā. Šai ziņā iestudējums saglabā Skalbes morāli. E.Sniedzes luga Velna un Dieva derībā ienes klasisko Fausta motīvu, tikai viņu cīņas lauks specifiski latvisks - mammas mīļais dēliņš Ansis. I.Rešetina muskuļotais, vientiesīgi labsirdīgais puisis izveidojas par neirotisku biznesmeni, kuram neapstādināmā sacensībā vienmēr savu veikumu vajag samērot ar kādu citu. Arī M.Martinsones māte ir pazīstami latviski klasisks - bezgalīgi mīlošās vienīgā dēla māmiņas - tips. Velna (V.Liepiņš) un Dieva (H.Spanovskis) tēli izdevušies visatraktīvākie, interesanti arī viņu kostīmi (I.Šurma). Burvju mākslinieku Pecolli ierādītie burvju triki ir šarmanti, brīžam skaļi un negaidīti. Neveiklāk sižetā ieviests Meitenes tēls, īpaši sākuma daļā. Vēlāk režisors gaidošo «Solveigu» uz mūžu piekaļ pie suvenīru ratiņiem. Neuzkrītošākas varētu būt ainu pārejas, kurās pašlaik notiek žvankstošā priekškara aizvilkšana. Savam adresātam - skolas vecuma bērniem - kopumā pieklājīgs piedāvājums.