Prezidents supermens. Filmas Abrahams Linkolns. Vampīru mednieks recenzija

Ar slavenu postmoderno rotaļnieku, kurš paspējis izprovēt tik dažādus darbus, ka galva reibst: Grēma-Smita talants bez literatūras fontanējis gan kinorežijā, gan populārzinātniskajā literatūrā (ceļvedis šausmu filmu žanrā How to Survive a Horror Movie, 2007, apcere par erotisko mākslu The Big Book of Porn, 2006, Džordžam Bušam jun. veltīts politisks pamflets Pardon My President, 2008), viņš ir Holivudā pieprasīts scenārists – lielajam ekrānam adaptējis populāro britu TV seriālu Tumšās ēnas/Dark Shadows, kuru uzfilmēja Tims Bērtons, strādājis arī pie abu savu slavenāko dižpārdokļu scenārijiem, proti, Lepnums, aizspriedumi un zombiji (Pride and Prejudice and Zombies, 2010, parodija par Džeinas Ostinas leģendāro dāmu romānu) un Abrahams Linkolns – vampīru mednieks (Abraham Lincoln: Vampire Hunter, 2011), nesen iznācis SGS jaunākais romāns Nesvēta nakts (Unholy Night, 2012). Vārdsakot, brīnumbērns, kuram nekas nav svēts un kurš atrod tēmas saviem darbiem, tā dēvētajiem mešapiem (mash up – faktu un fantāzijas kompilācija), it visur, kur kaut kas interesants nav piesiets. Tad kāpēc lai mīlošais tēvs un prezidents pie viena no oficiālā amata pienākumiem brīvajā laikā, visbiežāk jau nakts aizsegā, nevarētu būt arī drošsirdīgs vampīrslakteris ar gruntīgu cirvi un sudraba lodēm?Izprast nācijas dvēseliInteresanti, ka, Tima Bērtona uzmundrināts, krievu režisors Timurs Bekmambetovs, kurš pēc filmas Wanted/Sevišķi bīstams (2008., ar Džeimsu Makevoju, Andželīnu Džoliju, Konstantīnu Habenski) starptautiskajiem panākumiem jau septiņus gadus dzīvo starp Maskavu (tur bāzējas viņa studija Bazelevs) un Losandželosu, iegādājās SGS romāna ekranizēšanas tiesības, motivējot savu izvēli ar vārdiem «lai saprastu nācijas dvēseli, vērts papētīt nevis t. s. augsto mākslu – literatūru, bet tieši strauji folklorizējušos zemos žanrus. Un Grēma-Smita vampīrgabals, kurš burtiski uzspridzināja grāmatu tirgu (pat tiktāl, ka šī PoMo rotaļa uz vairākiem mēnešiem ierindojās prestižā laikraksta The New York Times bestselleru topā – N. N.), ir ideāla viela, kā saprast amerikāņu dabu – šīs nācijas azartismu, nepadošanos pirmajām grūtībām, kolektīvisma indevi un entuziasmu, kas robežojas ar fanātismu. Turklāt romāns Abrahams Linkolns – vampīru mednieks nav tikai blēņu stāsts, tā ir arī literatūra, kurā izšķīdināta aizraujoša ASV vēsture».Nošaut divus zaķusTomēr man ir aizdomas, ka Bekmambetovs, izvēloties SGS bestselleru, eleganti ir nošāvis divus zaķus – ņemot vērā grāmatas popularitāti ASV, nodrošinājis interesi par filmu, bet kā režisors turpina izkopt savu iemīļoto tēmu – dekonstruēt mītu par supermenu. Pietiek atcerēties Bekmabetova agrākos darbus – filmu diloģiju Dienas un Nakts sardze (2005–2006), Likteņa ironija. Turpinājums (2007) – vai Bekmambetova, producenta, ieguldījumu projektos Eglītes (2010), Melnais zibens (2010) – tie visi ir stāsti par neparastiem cilvēkiem, kas alkst sevi realizēt ne tajā sociālajā statusā/lomā, kura tiem iedalīta, kā smejies, pēc sociālās izcelsmes. Šīs filmas savdabīgā formā ir supermenu jaunās mūsdienu versijas, mīta un pasakas transformācijas. Bet vampīrgabals – jestrs, izsmalcinātiem specefektiem pilns gotisks grāvējs, kurā ASV prezidents ar maktenu cirvi kapā nelaimīgos vampīrus, kuri izrādās Eiropā nolādēti cilvēki, kas Jaunajā pasaulē ieradušies ar glābšanās misiju – atrast sev jauni dzimteni. Ja esat jūtīgs, garantēju – dažu vampīru, piemēram, to, kuru tēlo Rūfuss Sjūels, būs cilvēciski žēl. Un, jāatzīst, šis vampīrgabals ir aizkustinošāks par Tumšajām ēnām – šķiet, Timurs Bekmambetovs nešķīstajiem būs iedevis kriksīti no noslēpumainās slāvu dvēseles.TIEŠĀ RUNA**Scenārists Sets Grēms-SmitsPar prezidentu Linkolnu – cilvēku un politiķi – ir sarakstīts visvairāk grāmatu Amerikā. Vai jūs domājat, ka nevienam pirms jums nav ienākusi prātā ideja, ka Linkolns paslepen varētu būt vampīru slaktētājs?Tik tiešām, nē, nevienam. Tad es sāku fantazēt par leģendām, kas klīda tautā tajos senajos laikos. Vampīri esot nogalinājuši Linkolna māti, un viņš sev zvērējis atriebt mātes nāvi. Jau agrā bērnībā, deviņu gadu vecumā! Vampīrus viņš vajāja kopš 10 gadu vecuma līdz pat savai nāvei, arī būdams ASV prezidents. Linkolns saprata, ka spēku var uzvarēt tikai ar spēku, un šo mācību viņš lietoja gan politikā, gan vampīru medībās. Reizēm nedrīkst atļauties kristīgo morāli – ja tev sit pa vaigu, pagriez otru… Vajag sist pretī! Vēl Linkolns ielāgoja, ka vampīrus var izmantot Pilsoņu karā – jo būtībā jau viņi tādi paši cilvēki vien ir, drusku jocīgāki, ar milzu spēku, bet sentimentāli. Arī viņi var atrasties dažādās nometnēs – kara laikā. Vampīri ir visur. Atšķirība ir tikai tā, ka vieni grib draudzēties ar cilvēkiem, būt līdzīgi kā brāļi, bet citi atbalsta sugas tīrību. Un, ja kas, Linkolnu nogalināja vampīrs.Kam domāta? Fantāziju un vēstures faniem, cilvēkiem ar labi attīstītu humora un gaumes izjūtu. Divu Timu – Timura Bekmambetovs un Tima Bērtona  – daiļrades gotiskā drūmuma cienītājiem.Abrahams Linkolns. Vampīru mednieks**ASV. 2012. 1 h 50 minRežisors Timurs BekmambetovsLomās Dominiks Kūpers, Rūfuss Sjūels, Bendžamins Volkers, Mērija Elizabete Vinsteda