Foto: Raitis Puriņš, Dienas mediji

Līga Zeļģe: Skaistums prasa ļoti daudz!

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

19 komentāri

22. decembris, 2012, 17:27

Jennica

That hits the traegt dead center! Great answer!

Atbildēt
0
0

17. decembris, 2012, 8:54

Senais

Jā, mākslīgs ļoti daudz, bet dabisks neko.

Atbildēt
0
0

15. decembris, 2012, 10:25

Antuanete

Man nešķiet, ka Līga Zeļģe te runā par skaistumu, kurš kā bilde jāuzmālē sev virsū. Vismaz es sapratu tā, ka viņa drīzāk runā par to, ko teju vai katra sieviete ir piedzīvojusi, ka skaistums pa īstam staro tad, kad sieviete ir mierīga, saskaņā ar sevi un pasauli, stresa nenomocīta un vienkārši laimīga. Un prast sevi turēt tādā līdzsvarā un pašai to sev sagādāt prasa cita veida piepūli, nekā drēbju un kosmētikas sagādāšana sev un uzvilkšana, uzklāšana uz sava ķermeņa. Jūtu un domu pasaules kopšana tiešām ir daudz ietilpīgāks un dziļāks process par virskārtu. Kad ar jūtām un domām viss ir kārtībā, tad arī virskārta klājas virsū dabiski un kā viegls papildinājums tam skaistumam, kurš jau tā staro pats no sevis. Tas ir pārāk vienkāršoti norakstīt visu skaistuma recepti tikai uz saģērbšanos, sakrāsošanos un dažām sportiskām aktivitātēm, To apliecinās ikviena sieviete, kura kaut kādā sarežģītā dzīves posmā ar pārtrādāšanos un aizmiršanu par sevi ir iedzīvojusies bāli zaļganā sejā ar tumšiem riņķiem zem acīm un nervozu saspringumu katrā kustībā un gaitā un gandrīz vai uzmestu kūkumu kā tādam nervu kamolam, bet citā posmā atkal atguvusi ziedošo sejas krāsu, acu mirdzumu, mierīgo pašapziņu gaitā un kustībās un staltumu stājā pateicoties mugurai, kura gandrīz pati no sevis turas taisni. Un šī starpība ir lielāka par uzkrāsošanos, lai arī tā nav panākama ne ar kādiem ārējiem, materiāliem līdzekļiem. P.S. Derglim iesaku aiziet uz Nacionālā teātra izrādi "Zudušo laiku citējot" (tieši uz šo, lai arī biļetes uz to izpērk ļoti strauji) pirms kritizēt ģīmīti, augstprātību vai ko tur vēl.

Atbildēt
6
0

17. decembris, 2012, 13:07

zilbe

Ticība pāri visam, jo tas ir kā garants, ka tā arī ir. Parādiet man sievieti,kura nav skaista. Ļoti jauki sacījusi Mudīte Šneidere: Sieviete visskaistākā ir tā ap četrdesmit, ko ( šo maģisko skaitli- red. piezīme) reti kura kādreiz pārsniedz! Jā, Līga ir ļo-o-ti skaista,jo sevišķi Līgo vakaram atnākot, kad visa debess un pļavmales nojumes smaržo pēc vīgriezēm un āboliņa zārda.

17. decembris, 2012, 8:55

Vārds

Viņa tic, ka ļoti skaista :))

15. decembris, 2012, 10:40

lielveikals< Antuanetei

Ar patikšanu izlasu katru izvērstāku komentāru, kur ir emocijas un doma arī skaidra. Sajūsminājos par aicinājumu neņemties ap "ko tur vēl", aizstājot šo kārdinošo nodarbi pamestā stāvoklī, skatos pēc būtības.Part trāpīgu sievietes pasaules atklāsmi, paldies! Es-su no sarkastisko ironiķu skaista-gala, dzīvoju ar atziņu, ka sieviete JŪT, bet, lai viņa saprastu, ko tieši jūt, vajag viņu samīļot/ sapurināt!

15. decembris, 2012, 9:15

Vērotājs

Skaistums ir tas, kas dabas dots, - neis glezna, kuru uzsmērē virsū!

Atbildēt
3
2

16. decembris, 2012, 13:09

puskokalēkātājs< sievietei

Piekrītu, par daudz/patoloģiski esam sevī iemīlējušies, nedod Dievs, ja kāds vaļsirdīgi, kā Līga, izsakās vai kāda laba ziņa starp ķengām iemaldījusies, tad dažam nav miera, latviski tas saucas: nevar nopūt savā ādā! Katram sav uts,kurš teic,ka viņam nav, tam ir divas. Nezinu,kāds līdzeklis ir efektīgāks- sudraba ziede vai sudraba lode?

16. decembris, 2012, 10:35

sieviete

Toties mums ir skaisti komentētāji. Visa pasaule brīnās, cik mums ir skaisti komentētāji!

15. decembris, 2012, 20:06

vīrietis

Viens no Spēļmaņu nakts komentāriem - neskaisto cilvēku saiets! Latvijā daudz skaistu sieviešu, tikai ne teātrī.

15. decembris, 2012, 10:29

nianse< vērotājam

Kas tad tā par gleznu, kurai kāds jūtas aicināts smērēt virsū? Kāda instalācija vai duršlāg-skice?

14. decembris, 2012, 21:10

* piebilde- tomērt

Žvīgules daļā iegūla Trīne, Sarmene, Gunāra Priedes cēlās sievas un dīvainību savaņģotās sieveles, Indrānu māte un Maža, Lilitas Bērziņas ceļš aizvijās līdz Spīdolai, Marijai Stjuartei, Annai Kareņinai... Abas kopā uzlika "kroni"Janševska "Dzimtenē" kā Pātarene un Tēvine, kolorīti izkomentējot visu izrādi un kā parces "Tavālabajā slavā". Nu, ko es te atkal ņemos, izlasiet taču manis norādīto grāmatu!

Atbildēt
0
0

14. decembris, 2012, 20:55

apstrādāsim tikai pāris nianses

Pirmā. Atminos Jūsu, ja tā varētu skaidrot, pirmo iznācienu kā"Līgavai bez pūra". Nepievienojos sadistiem,kas aizvien iet izlūkot aktieru pirmos krampjus, t.i.,kad izrāde vēl tikko šķīlusies.Mazliet pazīstu satraukumu, nervu kaitēšanos, pat izmisumu,kas slāj gandrīz aiz katra,kad tā reize ir pirmā. Biju ierindas liecinieks,kad viss, ja tā būtu gaumīgi teikt, bija atskārtis savu vietu, izvirzot Anži, Manjakovu, Freibergu un Jūs ļoti ienesīgās vietās. Mana atlase,protams,ir gaumes jautājums, bet "klīniku",ko uzrādīja kāda vērtētāja vairs nedabūju, žēl. Viducī iespraucās "Bille", "Vadonis" un vēl visādas ķuķienes,nekā nevarēju padarīt. Otrā. Esat ierādījusi,ka, jauna un smuka rādīdamās, varat būt arī tante,māte, savdabe, tad nu rēķinieties, ka šī balva no Jums neatstāsies. Vai vajag? Pieņemiet zināšanai,ka tā varētu būt Jūsu " firmas", atšķiršanas zīme. Lai palepotos ar savu izmeklēto gudrību, teikšu,ka latviešu teātra vēsturē tāds atsprāklenisks gadījums jau daudzkārt vērots. DT izcilās aktrises Lilita Bērziņa un Lilija Žvīgule savu skaisto jaunību zem veceņu maskām nostaigājušas ( varat izlasīt, piemēram Lilijas Dzenes grāmatu par Maču dzimtu), bet vislabāk jau uzticieties vienīgi man. Jums tuvāk stāvošs piemērs būtu karaliene Ģetrūde- Elza Radziņa,kura, ienākot NT, tūdaļ "lēca" iekša "Zaļās zemes" Osienē, "Rīgas" Mikumietē un Blaumaņa Indrānu mātē arī. Kas vainīgs? Proletariāta vadoņa Ļeņina ( Uļjanova) māte,kuru aktrise vienvienīgu reizi izdzīvoja Jelgavas teātrī Amtmaņa- Briedīša un Smiļģa klātbūtnē. Tādi, lūk, kūleņi (pīrāgi)! Nebīstieties ne nieka, nesiet savu nastu ar lepnumu un prieku.Kā zinu, ja vispār zinu, tad raksturi prasa īpašu iedziļināšanos, gremdēšanos un sniedz arī jauku brīvestību. Vēlu radoši nenomierināties, saglabājot mieru, mīlestību ar kvēlošanu un degšanu ( cik banāli!), tālākgaitu ar pateicību līdzās, lai varat dzīvot ģimenē un skatuvē pati sev, mums un Dievam par godu!