Mihails Gruzdovs. Šodien ir svarīga personiskā atbildība

X-MAS aizdevuma piedāvājums Mēs piedāvājam finanšu palīdzību aizdevuma piedāvājumu sabiedrībai liels, mēs piedāvājam šādu kredītu, piemēram, auto aizdevumus, mājokļu kredīti, parādu konsolidācijas aizņēmumus, uzņēmuma aizņēmumiem, uc, lai personām un uzņēmumiem ir zemu procentu 3% procentu likmi, un arī tur ir 100% pārliecību, ņemot vērā klienta mūsu apdrošināšanas sabiedrības ieinteresētā persona ir, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu: [email protected]

Galvena rezisora amats, ir zinams Padomju laiku anahronisms. Direktors un Galvenais rezisors tomer veidoja zinamu tandemu, kurs, ja tas bija harmonisks, vareja novest pie kaut ka laba. Tas, dabiski notika reti. Rietumos pastav tads amats ka - teatra galvenais vaditajs., jeb - sefs. Tas ir liela mera politisks amats, kurs paredz no personas lielu integritati, augstas pakapes teatra izpratni ka makslas veidu, sabiedribas izpratni, speju veidot repertuaru un teatra ansambli pec visiem siem partametriem, nebalstoties uz to kas vinam patik vai nepatik. Tas, ka Gruzdovs ir "aiziets" no amata ir nopietna kluda. Galvenais jautajums kas butu jauzdod Kulturas ministrijai ir- vai Linis ir cilveks, kurs apvieno sevi spejas, talantus, energiju, zinasanas un ari velesanos dot kaut ko sabiedribai, lai spetu izpildit tagad visus sos uzdevumus, kad vinam nebus vairs blakus Gruzdovs?

Viss pastāv savstarpējās sakarībās. Arī kritikas un mākslas darba radītāja, šai gadījumā teātra, savstarpējās attiecības. Lūk, joma, kuras izpētes labad gribētos uz brīdi iekļūt kritiķa prātā un sirdī. Es gribētu saprast, ko īsti kritiķis no sevis iedomājas. Vai viņš sevi redz kādā vispārākā pakāpē? Es saskatu kritiķa darbā divas pamatlīnijas- spēju analizēt, vārdiski fiksēt, vērtēt un arī izskaidrot mākslas darbu, otrkārt būt labvēlīgam pret visu un visiem, kas rada mākslas darbu. Citiem vārdiem, kritizējot neaizmirst par savstarpēju cieņu un, ja iespējams, mīlestību. Drusku naivi tas skan, bet tomēr- vajadzētu paturēt prātā, ka visi esam tikai cilvēki. Nav jāpieliek lielas pūles, lai pamanītu latviešu teātra kritikas tradīciju: kad kāds režisors jābīda, jāieceļ, jāuzpūš, slavas vārdi birst aumaļām un pilnīgi nekritiski, kad jāiznīcina, jānovāc, cērt pie zemes, reizēm it kā pati NĀVE ar izkapti pļautu. Un, manprāt, ir brīži, kad vismaz divi mūsu vadošie kritiķi arī sevī sajūtas kā tādi, bez kuru ziņas mats no galvas nenokrīt. Baisma ir dažkārt vērojamā sacensība, kurš "asprātīgāk"- indīgāk, nežēlīgāk, pazemojošāk izteiks savu domu. Es negribētu nokļūt tā cilvēka vietā, kuru paredzēts iztaisīt kā tādu, no kura suns maizi neņemtu. Vai varētu notikt tā, ka mēs izdzirdētu jautājumus un saņemtu patiesas atbildes par tēmu, ko šeit pieteicu? Veiksmi visiem radošiem cilvēkiem, lai Dievs mums ļauj radīt , piedzīvot un saturēt bagātu un dziļu kultūras slāni.

plauka un ziedēja ar Brandu un Jāzepu, bet kritikas zieds A.Liniņu bija nolicis uz visai zema plauktiņa. Valmierā M.Gruzdova pirmos iestudējumus cēla debesīs, bet tās pašas perversiju iezīmes jau tolaik bija gan "Dāmā spokā", gan pārējos iestudējumos, līdz, beidzot, arī kritika atjēgusies, ka Dailes teātra pēdējās desmitgades virziens sevi, maigi sakot, izsmēlis. Tā bija savā laikā pārmērīgi slavinot V.Maculēviča iestudējumus. Tad jau pēc Gruzdova sacītā, jāsaka paldies N.Naumanim, ka viņš spēja saredzēt JRT A.Hermaņa uzsākto teātra vīziju, kas izrādījās patiesi dzīvotspējīga.

Jā, es Jums piekrītu. Bet man šķiet, ka tomēr ir lietas , ko vajadzētu regulēt ar valsts dotāciju jeb valsts pasūtījumu, piemēram, latviešu lielā klasikas dramaturģija. Dot naudu nevis Shopping & fucking, bet Raiņa Uguns un nakts vai Spēlēju, dancoju. Jā, lielas formas darbi -dārgi, bet tas noteikti ir tā vērts! Jo viduskolniekus ir daudz vieglāk dabūt uz vienu vakaru teātrī un tas ir daudz efektīvāk nekā piespiest vienkārši lasīt lugas tekstu vai pārstāstu. Un arī pieaugušajiem der pa laikam atcerēties, ka vienmēr nāks Melnais bruņinieks. Un vienmēr kāds uzlaizīs spļāvienu... Un Leldi - Latvi glābs Spēlmanītis...Glābs un mirs...Nevis likumīgais līgavainis vai... oficiāli ievēlētie Saeimas deputāti... Lielā klasika ir kultūra, bet tā arī ir izglītība. Un valsts varētu skolām apmeklējumus dotēt. Mums ir veicies, ka ir lieliskas Mērnieku laiku un Purva bridēja ekranizācijas ar latviešu aktieru ziedu. Labi, ka tā ! Man bija kādi septiņi gadi, kad es skatījos Mežonīgo kapteini Kihnu Jenu. Jūra...bezvējš...Ūdens iet uz beigām...Un kapteinis, kas cīnās un uzvar...Nekad to neesmu aizmirsis... Vai Paši pūta, paši dega...Nu kā tas bija par latviešiem ! Radziņai govi sauca Volga, Romānovai bija MisĪsipi, bet Liedskalniņas Ļeļai jau bija tā prasti-Gauja. Bet mani bērni nav piedabūjumi ne uz Nekrofilu, ne Vadoni. Un vispār mani tas apmierina...

Visu izrunāt jau nekad nevar. Tomēr plašākas teātru kopējās repertuāra ainas iztirzājuma un analīzes trūkst. Piekrītu jums un radušos situāciju (īpaši D.T.) nu jau daudzu gadu garumā izskaidrot nespēju. Tā kā par tetrālu izpausmju laukumu var izmantot jebkuru vietu un D.T.jūtas sev nodrošinājis skatītājus, kas izjūt vēlmi kutināt savus jutekļus visā seksuālo noviržu spektram veltītajā dramaturģijā, varbūt varam būt tik moderni, atraktīvi un šodienīgai sarunai atvērti, ka kāda D.T. mākslinieku kopa attiecīga satura izrādes veidotu, piemēram, intīmsalonos LABI. Pirms divdesmit gadiem noieta šādam repertuāram TEĀTRĪ nebūtu. Bet var būt, ka maldos. Piedāvājuma nebija? Vai tā jebkurā gadījumā ir neapgāžama patiesība, ka pieprasījums rada piedāvājumu? Domāju, ka pircējs šai precei ir mūsu "skalojamajā mašīnā" metodiski audzināts. Piem., ar TV, preses izdevumu, interneta, mobilo sakaru starpniecību, kurus neizdodas apturēt ne baznīcā, ne teātrī, aizstājot literāro darbu pirmavotus ar pārstāstiem utt. Vēl piemērs no Dziedošo ģimeņu pozitīvām emocijām apņemtā raidījuma LNT. Labestības eņģelis un D.T. aktrise, sabāzusi pirkstus mutē, svelpj. Pēc raidījuma vadītāja uzaicinājuma, dara to atkārtoti. Maestro ar dakteri no Valmieras apspriež medicīnisko manipulāciju iespējas, skaidrojot, ko tieši varētu vai nevarētu piecelt stāvus. Domā, ko gribi. Mūžīgi, kā tas reizēm šķiet, priekšplānā un it kā uzvaras pozicijās nepastāvēs prastums, izvaļība, vienkāršots, primitīvs un nejēdzīgs pasaules skatījums. Tas nepastāv arī šobrīd vienmēr un visur tik lielā mērā, lai justos bezcerīgi. Gruzdovs saka, ka ideāli nav pieejami. Nepiekrītu. Lai esam bagāti ar saliedētām ģimenēm un kultūru, lai mēs saņemam krietnu audzināšanu un pašaudzināmies, izkopjam savu dvēseli un respektējam cits citu šajā dzīvē. Lai mūsu laiks ir piepildīts.

Manuprāt, ar primitīvu domāšanu esi apveltīts tieši tu. Gruzdovs ir viens no retajiem režisoriem Latvijā, kurš DOMĀ, kurš ir apveltīts ar spēcīgu intelektu un labu humora izjūtu. Tas, ka viņam veicas ar savu algu, nebūt nenozīmē, ka viņš liekuļo. Vai viņš kādreiz ir žēlojies, ka viņam par maz maksā? Viņš, pats būdams nodrošināts, vismaz rūpējas par citiem, nevis prāto, kā vēl vairāk sev saraust. Vien tas fakts, ka viņš atzīst savas kļūdas, liecina, ka Gruzdovs ir cilvēks ar smadzenēm.

Dailes repertuārs personīgi manai ģimenei ir problēma. Kad gribam aiziet uz teātri,tad Daile atkrīt. Nav uz ko ! Un neatkarīgi vai Kaligula ir vai nav augstā māksla, es to redzēt negribu. Nu negribu ! Un perversijas arī nē ! Un , jo augstākā mākslinieciskā līmenī nospēlētas, jo vairāk negribu . Un ko tagad ? Daile atsaucoties uz sabiedriskajām aktualitātēm , kaut ko par Košera kaušanu uzvedīs ? Ar seksuāli perversu piesitienu...

tēma un izrādes nosaukums vien jau nu nenorāda uz māksliniecisko līmeni. Kaligula bija augstas raudzes māksla.

Es šo rakstu neuztveru kā sarunu, kas skar tikai Dailes teātri un tā repertuāru. Jūsu uzskaitīto izrāžu saraksts ir vietā un tam vēl var pievienot Kaligulu, Izvirtuli...Es to saucu par kājstarpas un perversiju repertuāru. Šādu izrāžu Dailes teātrī kopumā ir daudz. Labprāt rastu tam izskaidrojumu, tomēr nevienu aptverošu rakstu, kas analizētu šādu repertuāra politiku, neesmu lasījis.Tā laikam Dailes teātrī tiek dēvēta par demokrātiju, kas tiek saudzēta administrācijas un mākslinieciskās vadības draudzīgā lokā. Teātra izrāde veidojas no trijiem komponentiem: repertuārā iekļautā darba, mākslinieciekās brigādes veikuma un skatītāja, kas sēd zālē un ar savu prāta un jūtu atsaukšanos ir vistiešākais izrādes līdzdalībnieks. Es ceru un ticu, ka lētums un prastums mums pašiem apriebsies un visas lietas teātrī, kultūrā, mākslā atkal vērsīsies uz labu. Būs.

traģiska personība. radīt alkstošai personībai ir neiespējami laipot pa diviem vienādi svarīgiem ceļiem - māksla un nauda. tā ir nāve

ārkārtīgi primitīva domāšana šim cilvēkam. Tas ļoti pārsteidza. Gruzdevs neizprot elementārākās lietas - no kā top viņa "lielā māksla", par kādiem līdzekļiem u.t.t. Kā galvenais režisors cilvēks, kurš vēlas apkalpot tikai savu ego un vēl ar to lepojas - skaidrs, ka tāds ir jāsviež nost. Ko viņš konkrēti, bez gaudošanas, ir darījis, lai Daile tiktu pie naudas. Ja nemaldos, Gruzdovam ir (bija?) vislielākā alga DT (plus honorāri par izrādēm, plus Dailes kursa apmācīšana). Šis cilvēks ir liekulis caur un caur.

Bet ir TICĪBA un CERĪBA un, protams, MĪLESTĪBA, ka labais,skaidrais, tīrais, garīgi un dvēseliski attīstošais un attīrošais PASTĀV, ka kultūra un māksla būs mūsu balsts un garīgais glābiņš ------------------------------------------------ ------------------------------------------------------------ --------------------- Shopping & fucking; Nekrofīls; Manu sievu sauc Moriss; Jūlijs, kāda maniaka stāsts; Vaginas monologi; Mazie laulības noziegumi; Psihs; Intim.. Aktuālais Dailes repertuārs...Tiešām balsts un garīgais glābiņš....

Kas satrauc visvairāk? Tas, ka tā kā politiķi sāk domāt aizvien vairāk cilvēku, ja spriežam pēc i-netā klīstošajiem komentāriem. Ja tā ir poza, tad briesmīga pēc savas būtības. Ja stress un pieaugoša agresija, ko rada dzīve šai valstī un ko ir nepārvarama vēlme un vajadzība izgāzt uz ārpusi, arī briesmīgi. Tas nozīmē, ka nevaldām pār sevi, neesam dveseliski savākti un pašdisciplinēti. Bet ir TICĪBA un CERĪBA un, protams, MĪLESTĪBA, ka labais,skaidrais, tīrais, garīgi un dvēseliski attīstošais un attīrošais PASTĀV, ka kultūra un māksla būs mūsu balsts un garīgais glābiņš. Veiksmi M.Gruzdovam, Dailes teātrim un visiem mums!

Gruzdovs ir lielisks, taču intrvētāja nelietīgi izmanto šo personību, lai manipulētu ar Gruzdovu savās sīkājās interesēs pret Nac tea!