Mūžībā aizgājis bijušais Rīgas Operetes teātra solists Juris Pučka

Juris Pučka absolvējis Dailes teātra III. studiju ( 1962), kurā meistarību apguva arī Ilze Vazdika, Lidija Pupure,Olga Dreģe, Astrīda Kairiša, Renāte Šteinberga, Juris Strenga, Leons Krivāns, Uldis Vazdiks... Piedalījies DT izrādēs, atveidojis arī nelielas lomas, kā, piemēram, skolotāju G. Priedes "Vikas pirmajā ballē", vienlaikus būdams teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa personīgais šoferis. Renāte Šteinberga kļuva Jura Pučkas dzīves biedre, viņi dodas darbā uz Liepāju. Liepājas teātra dramatiskajās izrādēs abi spēlē mazākas, kā arī vadošas lomas. J. Pučka- Bomarše Figaro, Tirgus dziedonis Brehta "Trīsgrašu operā", Joske Blaumaņa " Skroderdienās Silmačos" u.c. Pāris dzīvē kļūst liepājnieku dievināts tandēms operešu un dziesmu spēļu uzvedumos- Edvīns un Silva I. Kālmāna "Silvā", Barinkajs un Safi J. Štrausa "Čigānu baronā", atveido lomas A. Žilinska "Zilo ezeru zemē", O. Karla "Meldermeitiņā"...Liepājas publika aizvien augstu vērtējusi savus glītos, spēcīgos VĪRIEŠUS- Voldemāru Zandbergu, Daumantu Mīlgrāvi, Jāni Melderi, Eduardu Treimani, Juri Pučku, tur dievināšanai nav robežu un piedots tiek dažs labs grēciņš, uz kuriem brašie meistari nav slinki. 1966. gadā, atvadoties ar "Silvu", Renāte Šteinberga un Juris Pučka dodas uz Rīgu un kļūst par Operetes teātra vadošajiem mākslinikiem, darbojoties tur līdz pat teātra likvidācijai. Pirmās uzvaras- Freds Grehems ( Petručo) un Lilija Vanesija ( Katarina) K. Portera 'Skūpsti mani, Kēt!", Klēbergs un Alīse G. Ordelovska "Peldētājā Zuzannā" ved pretim visdažādākā rakstura lomām, V. Pūces "Sendienu" uzvedumā viņi ir Šura un Rževskis ( ar bravurīgo saucienu: Trīs tūkstoš velnu! ). Lomas, kas tāpat kā "Treimeitiņu" Hannerle un Šobērs ir leģendu apvītas no DT slavenajiem iestudējumiem. Juris Pučka spēlējis mīlētājus, kam līdzās garam aizvien spēcīgi sevi piesaka "miesa" un asins- kaisle. Abi iemantoja popularitāti kameruzvedumos, kā "Aplaupīšana pusnaktī ", "Pēter, Pēter!", "Jautra nedēļas nogale" u.c., kas operetes repertuārā tolaik bija jauna "strāva". Runājot par Juri Pučku un koncentrējoties uz mazumiņu, izrautu no visa mūža darba kopuma, pieminēšu vēl dažus tēlus, kas izceļas ar savu sevišķumu. Kovbojs Žuans, brašais jātnieks N. Dostāla operetes brīvdabas uzvedumā "Klīvija", Džons Kenlaits Abrahāma "Pavasara mīlā" ( "Viktorija un viņas huzārs"), dziļi mīlošs diplomāts, pēc padomjlaika standartiem- nicināmais augstākās sabiedrības pārstāvis, ko arī teātra mākslas padomes skandāls nespēja "nokrāsot" par negatīvu tēlu, Blaumaņa saimes intrigants Krišs "Saldenajā pudelē"( "Še tev, resnā, piga!"), vēl niknāks intrigants ar varu- princis Sergejs Kālmāna 'Cirka princesē", siržu lauzējs Juris Mīļais Benacka "Zaļā pļavā", Čārlijs Vīkems ( dubultloma-dāma un students) F. Lesera "Čarļa krustmātē". Jura Pučkas skatuves tēlos allaž dominēja aktieriskais veikums. Jāatzīmē, ka mākslas ceļā nepārvērtējama ir sadarbība ar baletmeistari Janīnu Pankrati, režisoriem Kārli Pamši un Voldemāru Pūci. Dzīvojot šajā pasaulē, mums neatgadās tikai labas domas un darbi vien, lai mūsu gaišās domas vada Juri Pučku viņa un Tā Kunga Gaismas ceļā! Kā mēdza sacīt Eduards Smiļģis : Uz satikšanos!