“Tauta, Nāve, Mīlestība, Dzīvība, Cilvēcība – tie ir lielie jēdzieni, kurus Rainis liek pārdomāt visos savos darbos, un teātra spēkos ir tos likt sajust ar sirdi, ne tikai aptvert ar prātu. Kūru virsaitis Indulis un vācu bruņinieka meita Ārija dzīvo, cīnās un mīl, nonākuši zem nepanesama spiediena, jo ierauti lielās pasaules kārtības turbulencēs – uz karalauka dzimst abu mīlestība, bet mīlēt ienaidnieku nozīmē nodot dzimteni, tautu un līdz ar to arī sevi,” teikts izrādes anotācijā.
Nacionālajam teātrim Raiņa vārds un darbi ir īpaši, jo viņš piecus gadus bijis Nacionālā teātra direktors, piešķirot tam intelektuāla latviešu kultūras centra statusu, ko teātra uzdevums ir turpināt arī 21. gadsimtā. Jaunības traģēdija Indulis un Ārija tapusi Kastaņolā 1911. gadā. Luga runā par senu laiku un kūru brīvības cīņām 13. gadsimtā, par to, ka mazai tautai ir tikpat lielas tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos kā lielai tautai, un šī tēma izskan līdzās Induļa un Ārijas mīlestības stāstam vēl aktuālāk, vēl skaudrāk un patiesāk, nekā laikā, kad luga tapusi. Šodien, kad pasaule atkal meklē saprašanos un empātiju, šis vēstījums ir vienkārši nepieciešams mums visiem. Jauniestudējuma režisore Indra Roga izrādei devusi žanru “baltā traģēdija” un pauž: “Pasaules iekarotāji sēj nāvi. Radošs stiprs gars par tādiem pārāks – triumfs vēršas kaunā. Uzvarā slēpjas zaudējums un zaudējumā uzvara. Beigās paliek sirds, kas “visa sākums, visa beigums”.”
Ērika Ešenvalda skaniskajā interpretācijā būs dzirdami ne tikai kora dziedājumi ar Raiņa vārdiem, bet koris radīs arī atmosfēru, iezīmējot vidi – skanēs mežs, kaujas lauks, ūdens plūdi, rituālas norises svētnīcā un pils mūros. Tas vēriens, ko Latvijas simtgades gadā teātris piedāvāja Raiņa Pūt, vējiņi! iestudējumā, turpināsies Raiņa Indulis un Ārija jaunajā iestudējumā, aicinot skatītājus pacelties pāri sadzīves sīkajiem konfliktiem un teātrī rast kaut ko vairāk par ikdienas problēmu risināšanu.
Izrādes dramaturģe Ieva Struka: “Kaut arī darbība notiek vēsturiski pierādāmā laikā – ap 1244. gadu, kā liecina Atskaņu hronika, ne Indulis, ne Ārija, ne Mintauts, ne Berneks un pat ne Kuno nav pusdievi, puscilvēki, kā antīkajā dramaturģijā. Viņi ir cilvēki ar miesu un asinīm, bet – viņi dzīvo kara laikā, proti, viņu dzīves determinē karš, un Rainis viņus pārbauda pašus ar sevi – cik liels cilvēks tu esi. Vai tev vispār ir iekšēja nepieciešamība būt lielam cilvēkam. Vai laikā, kad tava dzīve var pārtrūkt jebkurā mirklī, tev ir svarīgi saglabāt cilvēcību. Kas nošķir mūs no zvēriem, ja instinkti izrādās spēcīgāki par apziņu.”
Izrādes radošā komanda: režisore Indra Roga, komponists Ēriks Ešenvalds, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, muzikālais vadītājs Māris Sirmais, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video mākslinieks Artis Dzērve, dramaturģe Ieva Struka, režisores asistents Markuss Bēmers.
Galvenajās lomās: Kārlis Reijers (Indulis), Laura Siliņa (Ārija), lomās – Uldis Anže (Mintauts), Gundars Grasbergs (Pudiķis), Matīss Kučinskis (Uģis), Marta Marija Gruzdova* (Vizbulīte), Juris Lisners (Berneks fon Hērens), Līga Zeļģe (Tuše), Uldis Siliņš (Lengvins), Ivars Kļavinskis (Kuno), Egils Melbārdis (Karguts), Agate Marija Bukša (Svaista), Matīss Budovskis (Čandra), Klaids Sevostjanovs* (Līgavainis), Mārtiņš Mikožans* (Pirmais kūrs), Matīss Klāvs Endzelis* (Ziedotājs un Otrais kūrs), Viesturs Bēmis* (Sargs). Izrādē piedalās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā.
*Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas Mākslas apakšprogrammas “Dramatiskā teātra aktiera māksla” 3. kursa studenti.
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un tīmekļvietnē. Pirmizrāde Nacionālā teātra Lielajā zālē 20. septembrī. Tuvākās izrādes 21., 23. septembrī, 17., 18. oktobrī un 21., 22. novembrī.