Regnārs un viņa brāļi
Leģendāro itāļu kinorežisoru Lukīno Viskonti visu mūžu valdzinājis bokss kā pirmatnīgas vīrišķības, sāpju un nevarības pārvarēšanas simbols mūsdienu pasaulē. Kad 1960.gadā viņš uzņēma filmu Roko un viņa brāļi par sicīliešu ģimeni — māti ar pieciem dēliem, kuri labākas dzīves meklējumos pārceļas uz Milānu, puišiem kļūstot par profesionāliem bokseriem, tā kļuva par lielisku atspēriena punktu karjerā Alēnam Delonam, Klaudijai Kardinālei, Annijai Žirardo.
Pagājuši turpat piecdesmit gadu, un Viskonti slaveno bokseru ģimenes drāmu mēs redzēsim tepat Rīgā. Režisors Regnārs Vaivars un viņa bokseri — Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Gatis Gāga un Edgars Samītis — iejutīsies brāļu latgaliešu ādā, kuri labākas dzīves meklējumos pārcēlušies uz Rīgu. Pieķerties slavenās filmas sižeta līnijai režisors gan neiesaka. Ir līdzīgais, bet arī atšķirīgais. Doma par izrādi Vaivaram radusies, kad vienu dienu saņēmis telefona zvanu no jaunā dramaturga Dāvja Kaņepes. Vai nevajagot kādu lugu? Vaivars palasījis, ko jaunais censonis raksta, un atzinis par labu esam. Ieinteresējies. Abi kopā nonākuši pie domas par filmas Roko un viņa brāļi dramatizējumu.
Tēma par ģimenes saitēm, dzimtas nākotni, kas draud sairt, jo asins radinieki pamazām atsvešinās, gan arī lielām kaislībām, pēc Vaivara domām, ir aktuāla visos laikos. Prostitūtu Nadju, kurā filmā liktenīgi iemīlas divi brāļi Roko un Simone, izrādē spēlēs aktrise Inga Alsiņa un/vai paša Regnāra Vaivara bijusī draudzene, tagad režisora Alvja Hermaņa dzīvesbiedre Kristīne Krūze.
Līdzīgi kā savulaik Viskonti, mūsu pašu Vaivaru arī valdzinot bokss. Izrādi, simboliski saistītu ar to, viņš būtu uzvedis ātrāk vai vēlāk. Režisors atzīstas, ka nedaudz nervus kutina izrādes "formāts" — Jaunā Rīgas teātra Lielā zāle. Sen neesot strādājis lielā zālē, un tas liek saspringt. Pienāks vasara — mazs atpūtas brīdis, un Vaivaram atkal jauns izaicinājums: nākamo sezonu Nacionālajā teātrī viņš iesāks ar pirmizrādi Makss un Morics. Darba netrūkst, alga kontā tiek ieskaitīta regulāri, un tas priecē. Trīsdesmit piecu gadu vecumā tas nav vienalga.
Svaigākā atziņa, ko, mēģinot Bračkas, Vaivars pats guvis, ir, ka visu dzīvē jāizrunā. Jaunībā tu domā, ka viss tāpat ar laiku nokārtosies. Varbūt pat izvairies, bēdz. Bet problēma kā sniega pika no kalna veļas arvien lielāka un lielāka. "Tagad esmu sapratis, ka tas ir baigi būtiski." Izrādē, tāpat kā dzīvē, nostāšanās aci pret aci ar savām sāpēm, bailēm, aizvainojumu ir izšķiroša. Vai Regnārs un viņa brāļi spēs?
*
Teātris
Bračkas Jaunajā Rīgas teātrī
15., 16., 17.V plkst.19
Biļetes teātra kasē, Ls 5—15
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.