Vēl kāda sakritība - šogad Krieviju Eirovīzijā pārstāv vaigā mīlīgās Buranovas vecmāmiņas ar dziesmu viņu dzimtajā udmurtu valodā, un tad jau manīs, kurš - dzīvesgudrības vai jaunības - kults finālbalsojumā gūs atbalsta pārsvaru. «Tiešām, mēs taču esam tautietes - ļoti patīkami, ka viņas piedalās!» sarunas beigās ar Dienu atskārš udmurtiete, Rīgas Krievu teātra aktrise Svetlana Šiļajeva, kas jaunā režisora Elmāra Seņkova Indrānos kopā ar aktieri Leonīdu Lencu pārstāvēs Indrānu dzimtas vecāko paaudzi - māti un tēvu. Reiņa Dzudzilo scenogrāfijā, kurā apvienots XXI gadsimta mūsdienīgums ar XX gadsimta sākuma izpausmēm, Kristas Dzudzilo veidotajos kostīmos un Goran Goras speciāli izrādei radītā skaņu ainavā teātra aktieri izspēlēs mūžam un jebkurā kultūrā aktuālo vecāku un bērnu attiecību tēmu.Braku gars palīdzPēc simts gadiem Rīgas Krievu teātrim atkal pievēršoties R. Blaumaņa 1904. gadā sarakstītajiem Indrāniem, jauniestudējuma veidotāji un aktieri devās uz izcilā dramaturga mājām - pašreizējo Braku muzeju, kur viņam rakstīšana īpaši labi veikusies. Muzeja vecākā speciāliste Anna Kuzina Dienai stāsta, ka daudzas Indrānos aprakstītās vietas, kurās risinās lugas darbība, perfekti atbilstot to izvietojumam Brakos. Šodien esot grūti pateikt, cik apzināti Blaumanis vizuāli saistījis Brakus ar lugas vidi. Uz aktrisi Svetlanu Šiļajevu ekskursija atstājusi lielu iespaidu. «Pa Braku mājām staigājām tikai stundu, laikapstākļi bija ļoti labi... Izrādes mēģinājumos visu laiku sajūtu šo māju garu - uzreiz iedomājos, kur atrodas ābelīte, pirtiņa, dīķis, kur dzirdīja lopus, klētis,» stāsta aktrise. Gide aktrisei parādījusi akas vietu, no kuras Indrānu māte nes kalnup smagu ūdens trauku. «Es arvien iedomājos šo ceļu,» viņa saka. «Tas taču ir ļoti smagi - sieviete jau ir veca, viņas kājas nevarīgas un redze kļūst arvien sliktāka.» Svetlanu Šiļajevu patīkami iepriecinājis muzejnieces dāvātais talismans - liela adata ar lina diegu - un labsirdīgie ceļavārdi «es jūtu, ka jums šī loma izdosies».Vairāk sapratnesŠī nav aktrises pirmā sastapšanās ar Blaumani. Četrdesmitgadniece būdama, viņa nospēlēja zēna Viļa lomu Trīnes grēkos, ko 1994. gadā iestudēja režisors Leonīds Beļavskis. Tā gadījies, ka aktrises brašais gars lieti izmantots arī citās puiku lomās - savulaik nospēlēts arī Mazais princis un Karlsona uzticamais draugs Brālītis.«Blaumani ļoti labi sajūtu,» teic aktrise, kas arī Trīnes grēkus spēlējusi ar lielu aizrautību. Viņasprāt, Indrānos varot samanīt gan kaut ko no Antona Čehova, gan Viljama Šekspīra daiļrades vaibstiem. «Čehovam ir ķiršu dārzs, Blaumanim - oši. Indrānu tēvs, gluži kā Šekspīra karalis Līrs, beigās attopas pie sasistas siles,» seko rezumējums.Kādu S. Šiļajeva ieraudzījusi savu Indrānu mātes tēlu, ņemot vērā izrādes režisora lūgumu visiem aktieriem lauzt jau izveidojušos priekšstatus un attīstīt katra tēla dramaturģiju līdz pēdējai niansei? Viņas māte būšot diezgan stingra, pat skaudra sieviete, bet, kā jau māte - mīloša pret saviem bērniem, kā arī vīru. «Šis tēls man ir tuvs, es viņu saprotu - varbūt pagaidām ne līdz galam, bet ceru, ka viss izdosies,» viņa piebilst. Aktrise gan esot cilvēks, kurai visas emocijas «lienot uz āru», asaras, viss, taču režisors rosinot savaldīties - tā būšot spēcīgāk.Par vecāku un bērnu attiecībām uz skatuves runāšot mūžīgi, un aktrise vēlētos, lai izrādes skatītāji jūt līdzi vecākiem, kurus bērni kā tādu traucēkli padzen dzīvot pirtiņā un mājā vairs nelaiž. «Ceru, ka gados jaunie skatītāji, jūtot līdzi, lieku reizi aizdomāsies, ka mamma un tētis ir paši svarīgākie dzīvē - lieku reizi piezvanīs viņiem, apciemos,» viņa teic. S. Šiļajeva pati ir māte un vecmāmiņa, kura gribētu, lai paaudžu vidū valdītu lielāka sapratne.Nevienu neattaisno
Izrādes veidotāju vecuma atšķirības neesot iemesls, lai vieni pārlieku censtos attaisnot padzīvojušos tēlus, savukārt, piemēram, gados jaunais režisors E. Seņkovs - jaunos. «Nedomāju, ka režisors kādu no abām pusēm cenšas attaisnot,» saka S. Šiļajeva. «Viņš konstruē konfliktu un skatās uz visu it kā no malas, un tas ir ļoti pareizi.» Sākotnēji gan E. Seņkovu, kas jau veidojis izrādi Graņonka, aktrise uztvērusi kā dēlu, taču mēģinājumu gaitā pieņēmusi, ka viņš ir gudrs, talantīgs un apķērīgs režisors. «Ar viņu ir ļoti viegli strādāt, mums ir pilnīga sapratne,» - tā aktrise.
S. Šiļajeva teic, ka šis būšot eksperimentāls piegājiens - varbūt kādam izrādīsies ne pa prātam. Viņas dārza kaimiņi inteliģenti latvieši gan noteikti iešot skatīties, jo interesanti, kā šodien uzved Blaumaņa darbus.