Sestdien atvadīsies no aktrises Dinas Kuples

Lielu popularitāti jaunajai aktrisei atnesa autora tieši viņai veltītās Gundegas un Vikas lomas lugās „Normunda meitene” un „Vikas pirmā balle”, kuras autors, šķiet, apveltījis ar pašai aktrisei piemītošajām īpašībām – dvēseles bagātību, romantiskumu, kas savienots ar asu, analītisku prātu, apņēmību, noslēpumainu pievilcību un vēlmi ticēt labajam.  Vēlāk viņa gan kino, gan teātrī atveidoja Anitu Sondori - kinofilmā  „Četri balti krekli” („Elpojiet dziļi!”) un lugā  „Nāc uz manām trepēm spēlēties!” („Trīspadsmitā”). Aktrises lomu pūrā ir gan trauslā, biklā Slotu pārdevēja S. Lāgerlēvas „Gestā Berlingā”, gan grāfiene Nataša Rostova Ļ.Tolstoja „Karā un mierā” Eduarda Smiļģa iestudējumā. Pēteris Pētersons māksliniecei iedalīja Šen Te B. Brehta „Krietnā cilvēkā no Sečuanas”, Nastasju Fiļipovnu F. Dostojevska „Idiotā”, Spīdolu Raiņa „Ugunī un naktī”, Arnolds Liniņš – Marceli J. Marcinkeviča „Sienā”, Hannu Dželksu T. Viljamsa „Leguānas naktī”, viesrežisors Aleksandrs Viļkins – krustmāti Rucu J. Druces „Mūsu jaunības putnos” un daudzas citas. 1971. gadā māksliniecei piešķirts Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums.  No1978. līdz 1990. gadam Dina Kuple strādāja Jaunatnes teātrī, kur spēlēja gan P. Pētersona, gan A. Šapiro iestudējumos. Aktīvi darbojās Tautas frontē.  Kopš  1991. gada atkal Dailes teātra aktrise, kur tapušas interesantas raksturlomas – gan Ebija Brūstere Dž. Keselringa „Arsēns un vecas mežģines”  un viesnīcas „Pie galantās vāverītes” īpašniece Ž. Feido tāda paša nosaukuma farsā, ko iestudēja viesrežisors Andris Blekte, gan Vecāmāte, Elza Sērmūkša un Biruta Baltirbe G. Priedes trīs viencēlienu izrādē „Mēļš frotē dvielis”, ar kuru pabūts viesizrādēs Amerikā (režisors K. Auškāps), gan Orta Raiņa „Pūt, vējiņi!” (rež. O. Kroders). 1993. gadā saņemta Bertas Rūmnieces balva. Pēdējā Dailes teātrī atveidotā loma – Selma Lāgerlēva P.Ū.Enkvista „Tēlu meistaros” (1999). Pēc šīs lomas māksliniece vēl šad tad atnāca uz teātra pasākumiem, dzīvi sekoja līdzi jaunumiem literatūrā, mainījās ar darba kolēģiem grāmatām, tad arvien vairāk pievērsās savai ģimenei – meitai un mazbērniem.  2008. gadā  Dinai Tonei-Kuplei par mūža darbu Latvijas teātra mākslā un īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā  piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.  Dailes teātris izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem..