Starp mīlestību un novatorismu

Jāņa Siliņa vadībā komisijā strādāja Lilija Dzene, Silvija Radzobe, Guna Zeltiņa, Līga Ulberte un Gunta Bāliņa. Viņi stāsta par izvēles kritērijiem. "Kad satikāmies pēdējā sanāksmē, lielākajai daļai no mums šķita, ka nav izdevies radīt pārliecinošu sarakstu. Tika diskutēts un pieņemts jauns variants, kurā ir četras kategorijas — kolektīvi, režisori, izrādes un aktieri. Kritērijs — darbs vai mākslinieks, kas ir paveicis kaut ko jaunu, sekmē attīstību," stāsta Silvija Radzobe. Saraksts, kurā apkopotas 30 teātra mākslas vērtības, bijis "koncentrēts modelis, kā attīstījies latviešu teātris", saka Guna Zeltiņa. "Bet man nepatika, ka mums izveidojusies liela interpretāciju čupa. Tāpēc, pēc Silvijas ierosinājuma tagad būs teātri, režisori, aktieri. Tās ir virsotnes," viņa piebilst. Galējais saraksts, kā atzīst Līga Ulberte, pretendē būt visaptverošāks. Jānis Siliņš piebilst, ka atsevišķi mākslas darbi aizstāti ar plašāku parādību, "persona izsaka veselu virzību". Vai, veidojot "30" sarakstu, par atskaites punktu izmantots dramaturģiskais materiāls? "Tā izskatās, bet pēc būtības atskaites punkts ir nevis luga, bet iestudējums," saka Līga Ulberte. Īpaši sarežģītu kanona veidošanu teātra nozarē padara fakts, ka teātris ir sintētiska māksla — apkopo dažādus elementus. Turklāt teātra māksla ilgst tikai izrādes brīdi. Tādēļ "debates bija asas", atzīst Lilija Dzene. "Ja nosauc, kas ir nosaukšanas vērts, tas, protams, ir subjektīvi. Ja tā nav, tu ej pret savu sirdsapziņu. Man ir auditorija, kas domā tāpat kā es. Citiem ir līdzīgi," viņa turpina. "Dažādu gaumju, paaudžu, pārliecību cilvēki," piekrīt Guna Zeltiņa. Šķiet, šis faktors nosaka dinamisko izvērtēšanas procesu, vienlaikus nodrošinot arī vispusīgu procesa izvērtējumu. Kanons nav veidots Latvijai vai ārzemēm, tādēļ par tā izmantojumu viedokļi atšķiras — daļa ekspertu uzskata, ka, lai gan koncentrējies uz latvisko, kanons būs lietderīgs arī teātra popularizēšanai ārzemēs: "Ar ko tad varam būt interesanti, ja ne ar unikālo? Bet situācijā, kad pat mūsu aktieri un režisori nezina elementāras lietas par latviešu teātri, kanons, cerams, tās atgādinās," uzsver Guna Zeltiņa. "Es tomēr vadījos arī no tā, cik liels izrādei atbalsts tautā. Kanonam nosaukt vērtību, par ko cilvēkiem nav priekšstata, nav jēgas," saka Lilija Dzene, kura cer, ka kanons cels arī nācijas pašapziņu. "Cerams, uz kanonu skatīsies kā uz vērtībām, kas noteikušas mūsu dzīves, domāšanas veidu," saka Jānis Siliņš. Divpadsmit teātra mākslas vērtībām sarakstā tiks pievienotas arī trīs baleta un dejas vērtības, kuras izvērtējusi Gunta Bāliņa. "Trijās pozīcijās ielikt visu, kas svarīgs, ir neiespējami. Tik daudz kas paliek ārpusē, ka ir pat nežēlīgi — kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Bet, cerams, radīsies vismaz neliels priekšstats par to, kas mums svarīgs." *** Kultūras kanonam izvirzītās skatuves mākslas vērtības R.Blaumaņa Pazudušais dēls (1883, Rīgas Latviešu t.). Rež. P.Ozoliņš Aspazijas Vaidelote (1884, Rīgas Latviešu t.). Rež. P.Ozoliņš Ā.Alunāna Seši mazi bundzenieki (1892, Liepājas t.). Rež. P.Vīksne R.Blaumaņa Skroderdienas Silmačos (1955, Drāmas t.). Rež. A.Amtmanis-Briedītis A.Brigaderes Sprīdītis (1903, Rīgas Latviešu t.) un A.Žilinska Sprīdītis (1968, Operas un baleta t., A.Lemberga hor.) Raiņa Uguns un nakts (1947, Dailes t.). Rež. E.Smiļģis Raiņa Pūt, vējiņi! (1985, Valmieras Drāmas t.). Rež. M.Ķimele Raiņa Spēlēju, dancoju (1956, Dailes t.). Rež. E.Smiļģis V.Šekspīra Hamlets (1959, Dailes t.). Rež. E.Smiļģis H.Ibsena Pērs Gints (1979, Jaunatnes t.). Rež. Ā.Šapiro A.Upīša Zaļā zeme (1950, Drāmas t.). Rež. A.Amtmanis-Briedītis V.Šekspīra Romeo un Džuljeta (1953, Dailes t.). Rež. E.Smiļģis. un S.Prokofjeva Romeo un Džuljeta (1953, Operas un baleta t.) H.Vuolijoki Niskavouri cikls (1958—1974, Valmieras t.). Rež. P.Lūcis I.Kalniņa Princis un ubaga zēns (1968, Liepājas t.). Rež. A.Migla A.Lindgrēnes Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta (1968, Jaunatnes t.). Rež. N.Šeiko H.Gulbja Aijā žūžū, bērns kā lācis (1968, Drāmas t.). Rež. A.Jaunušans T.Viljamsa Ilgu tramvajs (1969, Drāmas t.). Rež. A.Jaunušans R.Blaumaņa Velniņi (1969, Leļļu t.) .T.Hercberga, P.Šēnhofs, R.Pauls F.Dostojevska Idiots (1969, Dailes t.). Rež. P.Pētersons F.Molnāra Lilioms (1971, Drāmas t.). Rež. A.Jaunušans A.Čaka Spēlē, spēlmani (1972, Jaunatnes t.). Rež. P.Pētersons R.Blaumaņa Īsa pamācība mīlēšanā (1973, Dailes t.). Rež. A.Liniņš H.Ibsena Brands (1975, Dailes t.). Rež. A.Liniņš A.Čehova Ivanovs (1975, Jaunatnes t.). Rež. Ā.Šapiro Ž.Anuija Mēdeja (1975, Valmieras Drāmas t.). Rež. M.Ķimele G.Priedes Centrifūga (1985, Jaunatnes t.). Rež. Ā.Šapiro P.Putniņa Ar būdu uz baznīcu (1987, Drāmas t.). Rež. E.Freibergs M.Zālītes, J.Lūsēna Kaupēn, mans mīļais! (1999, Liepājas t.). Rež. V.Lūriņš Garā dzīve (2003, Jaunais Rīgas t.). Rež. A.Hermanis Ceļš (1969, Rīgas pantomīma). Rež. R.Ligers E.Dārziņa Melanholiskais valsis (1958, Operas un baleta t.). Hor. H.Tangijeva-Birzniece Ā.Š.Adāna Korsārs (1935, Nacionālā opera). Hor. H.Tangijeva-Birzniece M.Fokina Rozes gars (1940, 1941, 1946, 1981, 1993, 1998, Nacionālā opera) Gatves deja no A.Liepiņa baleta Laima (1947, Operas un baleta t.). Hor. H.Tangijeva-Birzniece Ž.Bizē, R.Ščedrina Karmena (1971, Operas un baleta t.). Hor. A.Lembergs