"Man kā mazam puikam patika gangsterfilmas, skatījos kriminālseriālus," atzīstas Roberts Dauburs. "Bet vienmēr šaubījos, vai par to pats taisītu mākslas darbu." Atbilde atnākusi nejauši, kad viņa rokās nonāca Lāsmas Gaitnieces grāmata Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē. Jo īpaši režisoru uzrunājušas LR Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētājas un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītājas Ritas Aksenokas pārdomas un komentāri. Viņa kopš XX gs. 60. gadu sākuma šķetināja Latvijas skaļākās krimināllietas, atklājot slepkavības, laupīšanas, kukuļošanas un organizēto noziedzību. "Tajā nebija nekā no ierastajām popkultūras klišejām par vientuļo izmeklētāju, kas sēž cigarešu dūmu miglā. Tas bija izcili, jo izmeklētāja, neskatoties uz ārprātīgo darbu, ir tik pozitīva un saprotoša," stāsta R. Dauburs. Ar ideju par šādu izrādi viņš dalījās ar Māru Ķimeli, Ievu Struku un saņēma atbalstu. Intuitīvi tapa arī komanda, Jānis Joņevs ķērās klāt rakstīšanai. "Nāku no basketbola vides, un man ir svarīga komanda, kopīgi mērķi un rezultāti," piebilst R. Dauburs.
"Ja ietu tikai dokumentālo ceļu, būtu jāpaliek pie faktu uzskaitījuma, bet mums bija svarīgs emocionālais stāsts, kas balstīts reālos notikumos," stāsta režisors. Izrāde vēsta par pazīstamo sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju Ritu Aksenoku, centrā risinot krimināldrāmu, kuras pamatā ir reāla krimināllieta 70. gados. Izprast situācijas palīdzējušas arī intervijas gan ar noziedznieku radiniekiem, gan ar Ritu Aksenoku, viņas atmiņas. Cilvēki, kuri savulaik izdarījuši vairāk nekā 300 noziegumu, bija iedomājušies, ka ir nenotverami, taču otrā pusē bija meitene, kas nekad nepārtrauca meklēt un jautāt. "Noziedznieka moto bija pārdrošs: "Ko var cilvēks, to varu es." Mēs paņēmām šo teikumu un pretnostatījām. Kurš ir vainīgs – tas tiek pateikts uzreiz, bet izrāde ir par cilvēkiem, kuri strādā diametrāli pretējos virzienos, – noziedznieku un izmeklētāju. Kaut viņu dzīve un raksturs ir līdzīgs, katram ceļš ir savādāks. Kurā brīdī kļūsti par noziedznieku, bet kurā – par cilvēku?" ieskicē režisors.
Izrādes scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Kristians Brekte, komponists – Tomass Ančs, gaismu māksliniece – Krista Erdmane. Lomās: Sanita Paula, Mārcis Maņjakovs, Elza Rūta Jordāne.