Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos

Materiālu atlase ir veikta teicami. Gandrīz visas pilis un muižas skatītas plašākā kultūrvēsturiskā ainavā - apkārtni G.Rukšāne ieskicējusi ar citu dabas vai arhitektūras pieminekļu aprakstiem, interesantiem vēstures faktiem. Gūstam ieskatu Raunas baznīcas vēsturē, kādreizējos strīdos par Gaujas sākumu, minējumos, kas apšauba romāna Mērnieku laiki autorību u.c.Izdevums bagātīgi ilustrēts ar zīmējumu un gleznojumu reprodukcijām (arī Johana Kristofa Broces darbi) un fotogrāfijām. Būtu gan derējis norādīt katrai fotogrāfijai autoru. Kurai no četrām fotogrāfēm varam pateikties par savdabīgajām pilsdāmu bildēm?Ceļvedis un lasāmvielaKultūrvēsturiskais ceļvedis pa Cēsu rajonu ir arī saistoša lasāmviela. G.Rukšāne ievadā norāda: "Nopietnam cilvēkam derēs vēstures fakti, un grāmatā to ir pietiekami daudz, lai kalpotu kā izziņas avots. Romantiski noskaņotas dvēseles te atradīs traģiskus mīlas stāstus, kas paaudžu paaudzēs saglabājušies tautas atmiņā, bet pusaudži ar interesi izlasīs par pazemes ejām." (7.lpp.) G.Rukšāne apraksta, kā radusies un īstenota iecere par iestudējumu Valtera fon Pletenberga ielūgums Livonijas ordeņa Cēsu pilī, kā ekskursantus ar stāstiem mēdz saintriģēt Dzērbenē utt. Ir aizraujoši ielūkoties organizētā tūrisma aizkulisēs.Cēsu rajona muižām un pilīm, protams, ir oficiālā vēsture. Par ēku projektēšanu, celšanu, pārbūvēm un postījumiem, saimnieku un politisko varu maiņām, kariem un 1905.gada revolūciju liecina vēstures dokumenti. Taču katrai no tām ir arī t.s.neoficiālā vēsture - atmiņās, mutvārdos un personiskos pierakstos. Tieši stāsti, nostāsti un spoku stāsti ceļvedim piešķir īpašu pievilcību.Grāmatā iekļautas vairākas formas, motīvu un tēlu ziņā klasiskas vēsturiskās teikas, kas lielākoties pierakstītas XX gadsimta pirmajā pusē, - par pazemes ejām zem pilīm, Pūricas ezerā nogremdēto Straupes draudzes zvanu, senajām Cēsu celšanai izraudzītajām vietām, par Raunas Tanīsa kalna sanešanu ar cepurēm u.c. Būtu derējušas īsas norādes, no kuras folkloras kolekcijas vai publicēta krājuma viena vai otra teika ņemta.Neoficiālo vēsturi veido arī memuāri un privātā sarakste. Autore labprāt citē atmiņu literatūru - Jēkaba Zvaigznītes aprakstu par pirmo braucienu uz Raunu, Katarīnas Palmes atmiņas par vasarām Skangaļu muižā, Arveda Švābes aprakstīto Straupes pils degšanu u.c. Lai uzburtu kādreizējo dzīvi Veselavas muižā, varam lasīt fragmentu no muižnieka vēstules savai nākamajai sievai.Krāšņi nostāstiTomēr visinteresantākā Cēsu rajona piļu un muižu neoficiālās vēstures daļa grāmatā ir laikabiedru stāsti par pašu piedzīvoto. Teicēji ir ēku uzraugi, naktssargi, saimniecības darbinieki, dežuranti, apkopējas, pils muzeja krājuma glabātāji, vēsturnieki, novadpētnieki un tūrisma koordinatori, arī pilī darbojošās daiļamata studijas dalībniece un teatralizētās ekskursijas aktieris. Vairāki stāstītāji min, ka pret "jocīgām un neizskaidrojamām" parādībām bijuši skeptiski noskaņoti, līdz uz paša ādas izjustais pārliecinājis par pretējo. "Es neticēju, ka tas ir reāli, jo vecās pilīs jau allaž čīkst durvis un logi, kāds it kā kāpj pa kāpnēm un kaut kur aizslīd balti tēli. Nebiju bailīga, taču drīz vien sapratu, kas kolēģus atbaidīja," saka cēsniece Velta Lūsiņa (78.lpp.). Teicēji piedzīvojuši aukstus baiļu sviedrus un sirdsklauves vai vismaz neomulību, kad, būdami šķietami vieni pilī vai muižā, skaidri manījuši kādreizējo pils iemītnieku klātbūtni. Noslēpumainie "kaimiņi" atgādinājuši par sevi, virinot durvis, staigājot, muzicējot, nodzēšot lāpu, parādoties kā miglā tīts tēls u.tml. Darbošanās norisusi tradicionālajā spokošanās laikā - ap pusnakti vai dienas vidū. Kristīne Zariņa stāsta, ko nesen piedzīvojusi, viena pati strādādama Ungurmuižas tējas namiņā: "Skaidri atceros, ka durvis biju aizvērusi, tātad tas nevarēja būt kāds ieklīdis suns. Čabēšana apklusa, un tad es dzirdēju soļus, šķita - kāds staigā tādiem viegliem, viegliem soļiem, klusiem un sievišķīgiem. Man tā nekad nebija gadījies, un es stāvēju kā pārakmeņojusies un gaidīju - kāds nāks augšā, bet tad atkal čaboņa un viss apklusa." (45.lpp.)