Dzejoļi

Valdība mums laba bija! Maz mums nācās bailēs svīst. Naudu vairāk iedalīja, Rīsim nu, līdz punči plīst!

Apsauc to suni,kurš garāmejot rāda zobus un cenšas iekost kājās. Kāpēc jāpiemin tie,kuriem laika tikai darbu rakstīšanai?Daiļradei.

Es jau talantu pat nepieminu, tikai to, lai, uzrakstījuši virsrakstu,tekstdari par tajā teikto kaut neaizmirst darbā. Citādi dažam virsrakstā māte, darbā vecvectēva kaza. Par nenovērtētajiem-taisnība. Ja Epifānijas Ziedonim nebūtu tapušas pilnbriedā , bet sākumā, tādu dzejnieku ar šādām rindām varbūt nezinātu. Tomēr nevajag šajā 'siles autoru"atbalstā padomju laikus atjaunot. Toreiz netalantīgam RS partijas sekretāram šo to varēja izdot, bet tagad varbūt -godīgi vērtēt varētu?Runājot par konkrētās rindās saskatīto.Nevis Oh un Ah.

Skraidiet droši pa datoriem, neesmu gan tekstdaris, bet mazliet uzmanības katru cilvēku priecē. Skats ir priecīgs tad, ja spēj atrast dzīvē to, kas patīk. T'ādēļ arī nesēžu tikai komentāros, bet mājas lapu uztaisīju. patīk par lugām un prozu vairāk, bet kāpēc nepaskatīties, par ko elso tekstdari viens par otru. jautri taču, ka pasaki, kas pašam patika kādā darbā, ry oponents spēj tikai pateikt trīs iemācītos- triviāls, senils, klišejisks. nespējot to paskaidrot. Kā smejies, lai dievs nedod man tādus draugus kā tekstdariem! Ar ienaidniekiem vieglāk tikt galā. Ir jaunas dzejas daudz, bet tie mūsu tekstdari tā baidās no kvalitatīvas konkurences. Jāmeklē , protams. mazajās izdevniecībās, pašizdotos krājumos. Tikai nevajag dzīvot pārliecībā ,ka viss -ģēnija darbs. 10 darbi no autora,ko tauta zin, citē, skandē, dzejnieks nav velti dzīvojis. ja pārējie darbi tur kvalitātes latiņu. Par to domas virzību jau es pukojos.Daudzos darbos ne domas, ne virzības Ir paviršība. Mani vairākkārt gribēja pārliecina't mājaslapas komentāros par dzejas labumu , pretēji manam viedoklim. kad sāku jautāt, lai pamato savu domu,ka labs, tad - es neesmu speciālists, es tikai viedokli. Es arī neesmu speciālists1 Bet bez viedokļa nerunāju. Bija komentārs par Apškrūmu un Elksni .Jā , ir līdzība , bet ritmā citi, noskaņās- citi. Vai tāpēc ,ka tapa "Zaķīšu pirtiņa', tagad neviem vairs netiks ļauts dzejot par zaķīšiem un par pirtiņām?Smieklīgi! dzīve ir jautra, un tekstdaru paštaisnums to tikai vairo!

Uz dzīvi vajag priecīgāk slkatīties! Dzeja ir dažāda un tās ir daudz! Nepatīk mūsdienu autori, varam paņemt senākus, agrāk izdotus. Kādreiz dusmas par nekritisko pašnovērtējumu. Kaut kādu domu ja nevar līdz galam aizvest līdz klausītājam, lasītājam, ja viens teksts(daiļdarbs?) nav vienots , bet tādus pusfabrikātus paši autori slavē(viens otru), tad es arī rīmēt sāku, man šķiet, ka sešas vai septiņas peršas man jau ir. Mājaslapā. Lai apsmaidītu tekstdarus.. kad man pārmeta, ka Latvijas Avīzes publikācijas apsmēju, tad atradu vienu, kur autors darbam līdz beigām tiek(šeit, Kultūras Dienā). Atkal nav labi, neesot īsto slavējis. Šo autori nedrīkstot. Varbūt tadsarakstu mums: Eipurs, Vērdiņš, Vādons, Langa,Asare...(turpiniet tekstdari sarakstu) jāslavē obligāti un visās publikācijās. Arī tajās, kur apraksta tualetē iešanu. Viņiem taču viss iznāk izcili, ģeniāli....Langas kundze, pasakiet priekšā no sava desmit vārdu vārdu krājuma ,kurus izmantojiet komentāros aiz dzeju krājumiem internetā!Tie noteikti būs īstie un pareizie vērtējumā!

Nesaprotu kā tas nākas, bet Vādons un Eipurs izsauc kataklizmas: šie kaut kur virs debesu spraišļiem, otri atkal nikni pretī no savām peršu/dzejoļu kladēm. Pats palieku pie trešiem,kuriem uzbrēc- negribi/nesaproti, nelasi! Ja lasu, iztēlojos, veidoju redzes priekšstatus un iesprūstu, jo man piedāvā: uz dzejnieces muguras nolikt galvu kā mošejas vēderā, zaļi vīriņi ( citplanētieši, multeņu varoņi)atraks mūsu mīlošās pozas ( ārējās izpausmes, kurām var nebūt satura/nozīmes) un nobālēs cilvēces svētuma priekšā ( falša svētuma, kas izpausts tikai pozās, bet kuram vīriņi notic vai nobālēs,apbrīnojot mūsu neīstumu, paši būdami patiesības mērauklas?). Tavas lūpas garšo pēc Hirosimas. ( ja izmantots šāds salīdzinājums,mēģinu iztēloties, kā autore iztēlojas Hirosimas notikumu,kāda ir viņas attieksme pret to un kā/kurp virzās doma,lai teiktu,ka gaismas ( Hirosimas sprādziena) pietiks šai pasaulei, lai skūpstu ēnas būtu pierādījums mūsu eksistencei. Mani, iztulkojumi, saprotams, var būt aprobežoti, bet katrs taču kaut ko iedomājas, vizualizē/redz, saista kopā... Bet es tik un tā lasīšu vēl.Varbūt pienāks diena, kad varēšu samierināties, ka manas saprašanas spējas ir neatgriezeniski izsīkušas.

Par tekstiem jeb dzeju, kā Jūs tos saucat. Lai amizantāk, te būs: Dzejnieka mokas. Ironija (teksdariem,kuri tieši uztver.). Latvju dzejas doma dziļā Paslēpta bij’ vārdu vijā Ne tur mēness, zvaigznes zvīļā, Doma slēpta. Skaņu mijā? Dzejdars pūlas, vārdus viļā, Doma, šķiet, nupat jau dzima… Ritmu? Atskaņas tik mīļās, Izmestas no rindām tika. Teksta apjoms arī kritās, Mēness vietā maizes rika. Domas nenāk galvā dzītās! Pierē rieva tāda pikta. Sonets tā ar vārdu „Mīļā” Pārtapa par dzeju ‘Vista”. Un no domām tekstos vītām- Seši vārdi rindā. Trijās! Skribents007

Tik apzelēti, primitīvi prieksstati dzejā?

Kas ir cilvēces svētums?