Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Dziesmusvētkiem veiksmīgs mārketings un kvalitatīvas televīzijas tiešraides

Noslēdzoties XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, sācies svētku izvērtējums. Īpaši karstas diskusijas izraisījuši Dziesmusvētku centrālie notikumi - deju lielkoncerts un noslēguma koncerts Mežaparka estrādē - tomēr nedēļas garumā izceļami arī citi svinību aspekti.

Dāvis Sīmanis, režisors

Visfascinējošākais Dziesmusvētkos ir tas, ka milzīgs daudzums cilvēku atrodas tādā gandrīz hipnotiskā emocionālā vilnī - pilnīgi vienādi noskaņoti, ar milzu entuziasmu darīt kopīgu darbu. Tas, ko es šajos svētkos pirmo reiz novērtēju, ir tas, ka deju un koru kolektīvu šūniņas ir šīs enerģijas turētājas visu piecu gadu garumā lokālā nozīmē. Viens no iemesliem, kāpēc svētkiem būtu jāpastāv – lai saglabātu šo masveidīgo kustību. Pat ja uz tautas kopistiskumu ir jāskatās pesimistiski, šie svētki, kaut tie ir parādiska parādība, ir indikācija, ka tas vēl ir iespējams. 

Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūras ministre

140 gadu garumā rūpīgi kopta tradīcija ar jaunām idejām ir pacēlusi svētkus pilnīgi jaunā līmenī. Šogad svētki bija maksimāli pieejami visiem iedzīvotājiem - no 62 pasākumiem divas trešdaļas bija par velti. Mēs centāmies arī pirmo reizi Dziesmusvētkos iesaistīt tehnoloģijas - tas nozīmē - arī jauniešus, sabalansēt tehnoloģisko pusi un tradīcijas. Jaunais projekts Dziesmusvētku TV nodrošināja, ka mums ir iespēja svētku norisi parādīt ļoti kvalitatīvi, kā arī visiem, kuri piedalījās svētkos, tagad mājās ir iespēja noskatīties vēlreiz visus koncertus.

Adriāna Roze, žurnāliste

Šie manā pieredzē ir pirmie svētki, kuriem redzu integrētu mārketinga kampaņu – labā nozīmē, jo līdz šim tie ir bijuši ļoti nozīmīgi, bet mūsdienu laikmetā nav gana skaļi izskanējuši un nav bijuši draudzīgi visiem. Pateicoties jaunajai kampaņai, par tiem uzzināja vai atcerējās daudz, daudz vairāk cilvēku. 

Kopumā arī tas, kā Latvijas televīzija atspoguļoja šos svētkus, bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jo tika domāts gan par papildreportāžam, gan tiešraidēm. Tomēr paveikto nevajadzētu uztvert kā maksimālo sasniegumu, uz kuru būtu jātiecas.

Inga Alsiņa-Lasmane, Jaunā Rīgas teātra aktrise

Svētku nedēļā biju Vērmanes dārzā un man ļoti patika cittautu koru dziedāšana. Tur bija tāda patīkama, nekomerciāla sajūta, neskatoties uz to, ka tur notika tirdziņš un ka kāda milzīga kompānija rīko svētkus.

Dziesmu svētku noslēguma koncertu vienkārši baudīju. Man šķiet, ka repertuārs varēja būt citādāks - brīžiem likās par akadēmisku, monotonu, par skumju. Tas varēja būt ceļošāks. Vairāk patika otrā daļa, kura bija emocionālāka. Lai gan man gribējās beigas vēl emocionālākas. Katru gadu domāju, ka es vairāk spēlētos ar gaismām. Tas ļoti maina sajūtas.

Reinis Dzudzilo, scenogrāfs

Par Dziesmu un deju svētku koncertu scenogrāfiju varu runāt distancēti, jo redzēju to tikai attēlos, bet domāju, ka Reinis Suhanovs un Ivars Mailīts ir padarījuši labas lieta. Man patika formas tīrība un tas, ka cilvēkam bija atstāta telpa. Piemēram, Reiņa gadījumā Daugavas stadionā spogulis atstaro skatītāju – tas man likās labi. Var jau būt, ka scenogrāfija ir statiska, bet spogulis kā atstarotājs rada dinamiku un saspēlējas, piemēram, ar sauli, kura dienas gaitā maina savas pozīcijas.

Uģis Brikmanis, Dziesmu un deju svētku režisors

Šī nedēļa pierādīja, ka tas, ar ko mums kā nācijai ir patiešām jālepojas, ir īsti neuzspēlēta pašcieņa un pašlepnums - mēs zinām, kas ir īstās vērtības un protam tās ar cieņu nest.

Svētku organizēšanā tika pieņemti daudzi pareizi lēmumi. Piemēram, tas, kas attiecas uz alus tirgošanu, atviegloja koncertu no visādām nevajadzīgām lietām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie svētki būs pavērsiens arī caur kritisko daļu, kas ir jāuztver nopietni, lai šie svētki katru reizi izglītotu un sniegtu estētisku pārdzīvojumu mums visiem.

Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore

Man pašai bija tas gods un laime pavadīt pēdējos Dziesmusvētku apmeklētājus, un tas bija tieši plkst. 6.30. Es biju ļoti iepriecināta, ka redzēju līdz pašām beigām vairākus virsdiriģentus. Jāsaka, ka noslēgumā mani saviļņoja, ka nebija tā, ka plkst. 6 no rīta svētki izirtu. Tie noslēdzās ar ļoti gaišu un intīmu notikumu - ap Māri Sirmo sastājās palikušie dalībnieki un pieprasīja, saulei austot, dziedāt Gaismas pili, Lauztās priedes, Lūgšanu, Rīga dimd.

Ivars Cinkuss, diriģents

Manuprāt, latviskās gara telpas attīrīšanas rituāls ir veiksmīgi noslēdzies un nekādi svešādi, mākslīgi latviešu tradīciju locīšanas vingrinājumi likteņupju krastos nekad nevarēs būt alternatīva attīrīšanai, ko mēs veicām visi kopā, kārtīgi izdziedoties un izdejojoties veselas nedēļas garumā. Tas mums ir ļoti nepieciešamas. Tagad esam jauna cikla sākumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja