Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiks svinēta 6. oktobrī, Jaunajā Rīgas teātrī notiks Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 (LAGB) pasniegšanas ceremonija. 11. septembrī Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā preses konferencē tika nosaukti piecpadsmit LAGB nominanti. Pirms ceremonijas tos vērtēs starptautiskā žūrija.
Konkursam pieteiktos 48 darbus (saraksts ir pieejams www.latarh.lv) – trīsdesmit astoņus realizētus projektus un desmit procesa izklāstu – vispirms izvērtēja nacionālā žūrija, ko vadīja Zaigas Gailes biroja līdere, LAGB 2024 Grand Prix ieguvēja Zaiga Gaile. Žūrijā darbojās arhitektu biroja Ruume arhitekti līdzdibinātāja, LAGB 2024 gada balvas laureāte Liene Adumāne-Vāvere, biroja Arhitektes Lienes Griezītes studija vadītāja Liene Griezīte-Verpakovska, biroja space in līdzdibinātājs, LAGB 2024 gada balvas laureāts Normunds Kagainis, augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns, LAGB 2024 laureāts gleznotājs Rudolfs Dainis Šmits, būvinženieris, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, AV Akustika vadītājs Andris Veinbergs un šī raksta autore. Raksts, kurā iepazīstinām ar LAGB 2025 nominantiem, ir strukturēts pēc kategorijām.
Zaiga Gaile par jubilejas gada virstēmu pasludināja iederību. Atklājot 11. septembrī notikušo preses konferenci, viņa teica: "Mēs domājam par kopīgi radītas arhitektūras iederību laikā un telpā. Latvijas Arhitektūras gada balvas 30. jubilejas gads ir ļoti neskaidrs un nemierīgs: tas sakrīt ar pasaules politisko krīzi, kas tieši ietekmē Latviju. Šobrīd mums katram ir jādomā par savu iederību citādajā pasaules kārtībā un arhitektūrā."
Ražotnes
Mēs uzskatām arhitektūru par izpētē un sadarbībā balstītu un uz nākotni vērstu nozari. Latvijas intelektuālo un ekonomisko varēšanu apliecina ražotnes. Līvānos esošā uzņēmuma Light Guide Optics International jeb optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne ir pasaules līderis, kas visu produkciju eksportē uz ārvalstīm. Uzņēmuma ēku un teritorijas pārbūves autore ir arhitekte Antra Saknīte (Mindaro Arch). Transformējot ap 100 metru garu vienstāva noliktavu, viņa ir izveidojusi biroja un ražotnes ēku. Tās tīrtelpā, kurā var ienākt, pārģērbjoties "slūžās", it kā gatavotos operācijai, ir izvietotas augstākā līmeņa ražošanas tehnoloģijas. Darbinieki strādā maksimālā koncentrācijā, un viņiem ir iespēja kliedināt skatienu piesātinātā ainavā aiz stikla sienas. Sterilo, balto tīrtelpu zonē krāsas. Savukārt augstāko tehnoloģiju ēkas pamatā ir 1979. gadā Līvānu stikla rūpnīcas paspārnē izveidotā ražotne militārajām vajadzībām. Ēkas dienvidu pusē ir uzbūvēts jauns apjoms. Virs tā izvietota ventkamera, no kuras pa erkeriem tiek novadītas inženierietaises uz tīrtelpām. "Krāsu kūļi" ienāk interjerā un atsaucas atpūtas zonas mēbelēs.
Optiskās šķiedras kūļu medicīnas izstrādājumu ražotne, ēku un teritorijas pārbūve Līvānos. Projekta autori – Antra Saknīte (Mindaro Arch; arhitektūra, interjera un teritorijas līdzautore, būvprojekta vadība), Ingūna Elere un Mārtiņš Vītols (H2E; interjera līdzautori, iekštelpu navigācijas dizains), Anna Kalniņa un Pēteris Vorza (Ainavu studija; ainavu arhitektūra). Foto – Anna Olsena
AS Latvijas finieris kokaudzētava Zābaki audzē bērzu stādus, jo finiera ražošanai der bērzu koksne. Vieta atrodas netālu no Krimuldas, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Arhitektu Jāņa Saukas un Jāņa Gertmaņa (MARK arhitekti) ansambļa plānojumu iedvesmojusi viensēta un daba. Īpašu uzmanību pelna novatoriska dzesētava, koka "ledusskapis", kurā tiek uzturēta četru grādu temperatūra. Tajā plauktos, gaidot pavasari, glabājas stādi. Dabas resursus atjaunojošā ražotne jūtīgi iederas ainavā gan idejiski, gan konstruktīvi, gan materiāli.
LAGB nominētais ūdens uzpildes terminālis atrodas Liepājas brīvajā ekonomiskajā zonā. Pasūtītājs – SIA EIPU. Arhitekts Andris Kokins no biroja K Idea stāstīja, ka terminālim nav prototipa. Tas ir jauns inženiertehnisks risinājums daļēji atjaunojamo dabas resursu uzkrāšanai un tirdzniecībai. Vēl būs jūras krasta pielāgošana, arī speciāli ūdens tankkuģi vēl nav gatavi. Termināļa būvapjoms paceļas kā milzīga kāpa. Tā zaļais jumts, iespējams, lielākais Baltijā, sedz tehnoloģiski sarežģītu veidojumu. Ūdens krātuvei ir nepieciešama nemainīga temperatūra, un tā ir iedziļināta. Par trijiem rezervuāriem, kuros kopumā var uzglabāt 95 000 kubikmetru ūdens, uz plakankalna liecina trīs izbūves, kas ļauj piekļūt rezervuāriem no augšas. Ilgstošai transportēšanai ir izbūvēta automātiskās hlorēšanas stacija. Visam objektam ir piemērotas augstas sanitārās prasības.
Ūdens uzpildes terminālis Liepājā. Projekta autori – K Idea. Būvprojekta vadītājs Andris Kokins, arhitekti Aija Kokina, Maija Daukšte un Ivars Dišereits. Foto – Edgars Pohevičs
Sabiedriskās ēkas
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ambulatorais centrs un Neatliekamās palīdzības centrs atrodas Rīgas vēsturiskās bērnu slimnīcas teritorijā. Tajā bija grūti orientēties. Arhitekts Mārtiņš Ošāns (MARK arhitekti) stāstīja, ka vispirms vajadzēja sakārtot satiksmi un autoplūsmā ieviest skaidrību. Arī pati jaunbūve ir risināta funkcionāli skaidri. Uzņemšanas, kāpņu un lifta telpas ārsienu stiklojums ļauj ienākt gaismai. Pateicoties telpu plašumam, krāsainībai un rotaļīgiem interjera zīmējumiem, vide bērniem ir draudzīga un aicinoša. Personālam izveidotas atpūtas telpas ar terasēm. Viss noskaņo mieram un dziedināšanai.
Biroja MADE arhitekti pārstāvji Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa LAGB atlases žūrijai izrādīja koka bērnudārzu Salaspilī. Tā ir kompakta divstāvu ēka. Ievērojot drošību, divpadsmit klases ir sagrupētas pa pāriem, un katram no tiem ir atsevišķa ieeja. Decentralizācija atrisina ikdienu un evakuāciju. Vidusdaļā esošais amfiteātris aptver abus stāvus un griestu logos ļauj ieraudzīt debesis. Starp skatuvi un sēdvietām atrodas zāle ēdnīcai. Koka siltais tonis savienojumā ar vēsi gaišzilajām grīdām izraisa pludmales noskaņojumu. Ēka ir labvēlīga gan iemītniekiem, gan klimatam. Tās siltumenerģijas patēriņš – 12 kW uz kvadrātmetru gadā – ir aptuveni piecas reizes mazāks par normatīvo. Teicama akustika – gan funkcionāli nepieciešamā, gan pasākumiem domātā. Āra spēļu laukumu reljefs ar augiem nodala grupas.
Salaspils bērnudārzs meklē pedagogus. Te gribas citēt Rīgas privātajā bērnudārzā dzirdēto. Tā vadītāja teica: "Mēs mīlam pedagogus, lai pedagogi varētu mīlēt bērnus." Zelta vārdi!
Koka bērnudārzs Salaspilī. Projekta autori – MADE arhitekti (Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Liena Šiliņa, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Māra Starka, Jēkabs Slava un Evelīna Ozola). Foto – Ansis Starks
Pārbūves
Igaunijas vēstniecības un konsulāta ēkas autori ir United Riga Architects un Kadri Tamme Sisearhitektuur. Ēka atrodas uz diviem Vecrīgas vēsturiskajiem gruntsgabaliem, kur 1982. gadā pēc arhitektes Silvijas Pētersones projekta bija uzcelts Komunālās saimniecības ministrijas Skaitļošanas centrs. No šī padomju mantojuma ēkā ir saglabāts fasādes dalījums. Dzegas un lameļu apdarē izmantoti Kārmas dolomīta bloki. Lameļu atšķirīgo leņķu savērsums rada vizuālu dinamiku. Šis ir pirmais gadījums Baltijā, kad fasādes apdarē izmantoti masīvi akmeņi ar 3D griezumu. Arī pirmajā stāvā ir izveidoti lieli logi, līdz ar to telpas atveras gaismai un Anglikāņu ielas šarmam. Iepriecina zāle ar griestu gaismu. Igaunijas ziemeļnieciskais gars atklājas jauno tehnoloģiju izmantojumā, materialitātē un krāsās. Ēka iederas Vecrīgas apbūvē, ar pašcieņu demonstrējot jaunos vaibstus.
Turpretī no bijušās Tabakas fabrikas degradētās vides ir dzimusi impozanta mājvieta Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA). Nacionālās filmu skolas, filmēšanas paviljona un Gara mājas autori ir biroja NRJA arhitekti. Biroja vadītāja Ulda Lukševica rokraksts un stils atkal apliecina iederību postindustriālajā mantojumā. Miera ielas noskaņu uzspridzina fasādes koraļļkrāsas spilgtums, kas vedina doties iekšpagalmā un ieraudzīt LKA rektora Sīmaņa vārdā nosaukto bērzu birzi. Pārradītās ēkas saglabājušas savu sākotnējo struktūru. Izmantotie materiāli eksponēti kā pašvērtība, raisot spraigu formu valodu. Klusumu, ko pieprasa neona uzraksti pie filmēšanas paviljona un ierakstu studijas, dzirdēt te nevar. Speciāli skolai izgatavotas Rīgas ražotāju mēbeles (Articul) un gaismekļi (Vizulo). Vides brutālais raupjums satiekas ar mākslas studiju koncentrēto enerģiju.
Daudzdzīvokļu ēka
Sekojot Beļģijas paraugam, dzīvojamo ēku ansambļa Augustīnes dārzs autori Liene Jākobsone un Mantens Devrīnts (Sampling) ienes Rīgas pilsētas mājokļu piedāvājumā postindustriālu savdabību. Dārzs slēpjas arhitekta Aleksandra Vanaga nacionālā romantisma mājas iekšpagalmā. Bijušo ražotņu jaunās fasādes koķetē ar laika zobiem: vēsturiskiem sarkanajiem māla ķieģeļiem, baltajiem silikātķieģeļiem, metāla siju pārsedzēm un tērauda elementiem, kuru sākotnējo funkciju neviens vairs neatceras. Te ir iekārtoti studijtipa divstāvu dzīvokļi un lielāki dzīvokļi ar franču balkoniem. Novietne tikai velosipēdiem. Kopums, kurā privātā telpa saplūst ar publisko, rada estētiski vilinošu vidi komūnas "jaunie un bagātie" cienītājiem.
Komercēkas
Arhitekta Pētera Bajāra (Outofbox) projektētās divas biroju ēkas Antonijas ielā atrodas UNESCO aizsargātajā Rīgas teritorijā, kur beidzas klusā centra perimetrālā apbūve un sākas izkliedēta teritorija. Ēku monolītums izraisa iespaidu par nocietinājuma vārtiem, aiz kuriem atrodas ziedošais Magdelēnas kvartāls. Ēku konfigurācija ir pielāgota vietai, būvniecībā izmantotas jaunās tehnoloģijas un modulārie pigmentētie dzelzsbetona paneļi ar iebūvētiem logiem, kas izskatās svaigi pēc ieilgušās stikla fasāžu izmantošanas. Pāreja no vēsturiskās pilsētas daļas uz mūsdienīgo apkaimi ir veiksmīgi atrisināta, akcentējot vietas divdabīgo raksturu.
Inženierbūve
Valmieras novada pašvaldība konkursam pieteica Zilākalna skatu torni un veselības taku Natura 2000 dabas liegumā Ziemeļvidzemē. Atsaucoties iedzīvotāju vēlmei saglabāt leģendām apvītās vietas vēsturi, pēc arheoloģiskās izpētes tika demontēts vecais uguns novērošanas tornis un tā vietā pēc Livland Group un vizuālās identitātes autoru arhitektu Anda Alksniņa un Andra Dzeņa projekta ir uzbūvēts jauns konstruktīvs un materiālos noturīgs tornis ar divām skatu platformām. Tas aicina pacelties pāri koku galotnēm un ieraudzīt apvārsni. Dienai satumstot, tornis izgaismojas un skatienam atklājas kosmoss.
Zilākalna skatu tornis un veselības taka Natura 2000 dabas liegumā Zilaiskalns. Projekta autori – Andis Alksniņš un Andris Dzenis (MBP; vizuālā identitāte) un Livland Group (būvprojekts). Foto – Ingemārs Vekteris
Individuālās mājas
Par ģimenes māju kā valsts pamatu, mājas arhetipu, moduļu mājām un daudzdzīvokļu mājām mēs runājām ļoti daudz. Visbeidzot no septiņiem individuālo māju pieteikumiem tika izvēlētas trīs mājas. Visas ir ierindojamas vienā cenu kategorijā, un visās pasūtītāji ir īstenojuši savus sapņus.
Koka un kaļķa māja atrodas Piņķos. Biroja Gaiss arhitekti ir radījuši niansēs izsmalcinātu un elegantu ģimenes māju, kuras apjomus savieno masīva pārkare. Dienvidu loga atvērums paver skatienam salīdzinoši plašu līdzenumu ar zālienu un bērziem. Uzteicamas ir āra žalūzijas. Mani aizkustināja pie ārdurvīm iekārtotā dušas telpa sunītim.
Māja bez pakāpieniem ar baltu Latvijā ražotu keramisko bloku apdari ir uzcelta Rīgas privātmāju rajonā Bieriņos. Veiksmīgi izmantojot situācijas plānu, arhitekte Kristīne Grava ir nodrošinājusi mājai harmonizējošu mieru. Iekļaujošā U forma vērsta uz zāliena ieskauto akmens dārzu. Dārza nostūrī atsevišķi uzbūvēta pirts ar terasi.
Birojs MADE arhitekti ir izveidojis privātmāju Pāvilostā. Tā aizrauj ar dabīgā šīfera jumta bumeranga veidolam līdzīgo izliekumu. Skaista un darbīga forma! Jumtam nav pārkares, jo piekrastes vējiem ir liels spēks. Būvēta no koka uz betona pamatiem, māja plūdeni ieguļas ielu tīklā un apbūvē, kuru raksturo divslīpju jumti. Neuzkrītoša ieeja no ielas puses ieved tādā kā dizaina muzejā. Plaši stiklotais atvērums – logu vitrīnas desmit metru platumā – paver skatienam ainavu ar kāpu aso zāli. Jaunais pienesums iederas Pāvilostas arhitektūrā kā savējais citādais.
Procesi
Vienlaikus ar Latvijas Arhitektūras gada balvu arī žurnāls Latvijas Architektūra šogad svin 30 gadu jubileju. 1995. gadā žurnāls debitēja ar stāstu par Latvijas Nacionālās operas rekonstrukciju, kas bija principiāli svarīga ēka Latvijas valdības kultūrā un politikā. Kopš tā laika žurnāls ir vienīgais specializētais periodiskais izdevums Latvijā, kas dokumentē arhitektūru un veido domtelpu arhitektūras idejām. Žurnāls, četras reizes mainot grafisko izkārtojumu un kopjot arhitektūras žanru fotogrāfijā, ir iznācis jebkuros finansiālajos apstākļos. Procesa virzību ir nodrošinājis galvenais redaktors arhitekts Jānis Lejnieks un redaktore arhitekte Velta Holcmane. Kopā saliktu žurnāla burtnīcu biezums šobrīd sasniedz 1,15 metrus.
Par vairākiem šī gada nominantiem žurnāls Latvijas Architektūra jau ir rakstījis. Pēdējā, 179. numurā tas ir publicējis ieskatu RISEBA arhitektūras bakalaures Martas Venteres pētījumā Robežas telpiskums – Latvijas austrumu robežas rehabilitācija (darba vadītāja Mg. arh. Liena Šiliņa). Militārā apdraudējuma situācijā 456 kilometrus garā un divus kilometrus platā Latvijas austrumu pierobeža ir kļuvusi par aklo zonu, kurā iedzīvotāji un telpiskais mantojums ir atstāts likteņa varā. Jaunā arhitekte, iedvesmojoties no katoļu svētceļojuma, iestājas par garīgo atdzimšanu un paralēli robežai ar dzeloņstiepļu žogu, pūķa zobiem, prettanku ežiem un mīnu laukiem veido ceļu ar pieturvietām, kurās iespējams pārlaist nakti. To vienkāršās konstrukcijas var samontēt un pielāgot ainavai, izmantojot pamesto ēku materiālus. Ieceri atbalsta gan vietējie iedzīvotāji, gan arhitektes domubiedri. Ikviens ir aicināts doties šajā ceļā un piedzīvot Dieva klātbūtni savā dzīvē, kad nomale pārtop par centru.