Grāmata krīzē
Ko grāmatu veikalos varēs nopirkt, ja PVN likme netiks samazināta
Latvijā ir nozare, kas cer, ka nepieciešamība krasi samazināt valsts tēriņus palīdzēs tai izdzīvot. Jaunais kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) ir apņēmības pilns izmantot to, ka tiks "atvērti nodokļu likumi", lai rosinātu samazināt PVN likmi grāmatām, apliecina ministra preses sekretāre Dace Vizule. Apņemšanos viņš paudis nozares pārstāvjiem, iepazīstoties ar 2009.gada pirmā ceturkšņa rādītājiem. Būtiski samazinājies pieprasījums pēc grāmatām un to pieaugošā cena ir tikai aisberga virsotne, zem kuras slēpjas draudi sagraut veselu tautsaimniecības nozari un būtiski iedragāt Latvijas kultūru, uzskata aptaujātie izdevēji.
Pārliecību, ka PVN likmi grāmatām izdosies samazināt, ministrs paudis arī ziņu aģentūrām, uzsverot, ka oficiālās un neoficiālās sarunās viņš saņēmis koalīcijas partneru atbalstu. PVN, pēc ministra domām, tiks samazināts jau maijā. Finanšu ministrija gan iepriekš norādījusi, ka PVN likmes samazinājumu neapsver un bažīgi raugās uz iespēju radīt precedentu, kam varētu sekot citas nozares. Dati, kas likuši ministram nonākt pie secinājuma par nepieciešamību atbalstīt grāmatizdevējus, ir satraucoši. Grāmatu tirdzniecība kopš PVN likmes palielināšanas kritusies vairāk nekā par 40%, krietni pārsniedzot vispārējos ekonomikas lejupslīdes tempus. Paveras arī citas nozares krīzes iezīmētas problēmas.
Pirmām kārtām nozare iekļuvusi "virpulī", saka Jumavas vadītājs Juris Visockis. Viņš iezīmē ķēdi, kā nozares sākotnējās problēmas saasina citas, padziļinot vispārējo krīzi. Bez izmaksu palielināšanās un pieprasījuma krituma valstī izdevējus "kā leduskalns" (J.Visockis) spiež PVN priekšnodoklis, kas jāmaksā, grāmatu nosūtot uz grāmatnīcu. Krīt izdevumu tirāžas, palielinot grāmatu pašizmaksu. Un krīze ietekmē ar nozari saistītos cilvēkus. "Bija joks, ko palaida Tautas partija: "Grāmatu nodoklis — nodoklis miljonāriem." Domāti droši vien bija lielie izdevēji, kam ir rocība. Bet stāsts ir par nozares ierindas biedriem — redaktoriem, korektoriem, tirgotājiem, tulkotājiem, tipogrāfijas strādniekiem…" Atgriešanās pie pazeminātās likmes (pašlaik Latvijā tā ir 10%, ne vairs 5%, kā tas bija 2008.gadā) līdzināšoties sajūtām pēc trim dienām bez gaisa un ēšanas kalnos. "Ja uzdzen Himalaju kalnos 5000 m augstumā un pēc tam nolaiž lejā, cik tad ir skaisti!"
Savukārt Karstens Lomholts, apgāda Atēna direktors, akcentē, ka situācija apdraud kultūru un valodu. Grāmatniecība jau ir cietusi no līdzekļu samazinājuma (daiļliteratūra, tās tulkojumi, pētījumi par mākslu tradicionāli top un tiek izdoti ar Valsts kultūrkapitāla atbalstu, kas šogad ievērojami sarucis). Sagaidāms, ka, optimizējot ražošanu, kritīsies grāmatu mākslinieciskā un poligrāfiskā vērtība. Izdevēji baidīsies riskēt un vairs neizdos augstvērtīgu, bet finansiāli "riskantu" literatūru. Visbeidzot — krasi samazināsies grāmatu skaits latviešu valodā, saasinot valodas konkurences cīņu ar angļu un krievu valodu. Dati rāda, ka samazinās pieprasījums tieši pēc grāmatām latviešu valodā. Ņemot vērā mazas valodas specifisko situāciju, jāsaprot, ka grāmatas svešvalodās iespējams importēt, bet grāmatas latviešu valodā ārpus Latvijas netiks izdotas.
Laima Slava izdevniecība Neputns
PVN likmes palielinājums radījis paniku pircējos. Grāmatas vairs tikpat kā nepērk. Veikali tagad nevis prasa izdevējiem jaunāko, bet steidzīgi atdod to, kas pie viņiem jau atrodas. Neputna izdevumi nav vienas dienas literatūra, bet kultūrvēsturiski nozīmīgi pētījumi, pēc kuriem nepieciešamība var rasties atkal no jauna, tāpēc šis risinājums mums ir neadekvāts. Nav aizpildīti baltie plankumi mūsu kultūrvēsturē. Arī šis process apstājas, nemaz nerunājot par to, ka alternatīvi pētījumi mums ir vēl tāls sapnis.
Situācija, kad pārtrūkusi kaut minimāla, tomēr regulāra naudas plūsma, protams, iznīcina jebkuras cerības uz izaugsmi, nerunājot nemaz par iespējām papildināt ar savu finansējumu sarežģītākus, naudietilpīgākus projektus vai finansēt kādu projektu pašiem. Tā draud iznīcināt ilgi krāto un veidoto profesionālo arsenālu mākslas izdevumu tapšanai, kas ir darbietilpīgs process un prasa specifiskas zināšanas, speciālistus. Atlaižot cilvēkus (nevar samaksāt algas) un pārtraucot darbu pie manuskriptiem, mēs zaudējam ilgu gadu iestrādes.
Izdevniecības portfelī ir virkne lielisku projektu pieteikumi — kopīgi ar Nacionālo mākslas muzeju veidotais Gustava Kluča darbu katalogs, ar Rundāles pili veidotais 19.gs. portrets Latvijā, autoru kolektīva Latvijas pilis un muižas, monogrāfijas par Johanu Valteru, Valdemāru Toni, Kārli Padegu, Georgu Šēnbergu, Jāni Staņislavu Rozi, Kristofu Hāberlandu un Andri Kronbergu. Turpinājums Studijas bibliotēkas sērijai, turpinājumi mākslas pieminekļu sērijā par Rīgas, Valmieras un Rēzeknes rajonu sakrālās mākslas un arhitektūras mantojumu, Jāņa Kreicberga, Ulda Brieža fotogrāfiju albumi.
Protams, pabeigsim iesākto. Tuvākajā laikā dienasgaismu ieraudzīs Ilzes Konstantes monogrāfija par XX gs. 50./60.gadu zvaigzni gleznotāju Jāni Osi, Irēnas Bākules un Arņa Siksnas grāmata Rīga ārpus nocietinājumiem, grāmatiņas par F5 un Alni Stakli, Ulda Bērziņa dzeju krājums Saruna ar pastnieku, Josifa Brodska dzejas izlase, Ingas Jērumas grāmata par Maiju un Ivaru Seleckiem. Noslēgumam tuvojas ilgi gaidītā Ilzes Janeles Latvijas muižu dārzi un parki. Taču, ja arī šie izdevumi tiks atgriezti izdevniecībā, aktīvs darbs kļūs neiespējams.
Vai paaugstinātais nodoklis bija tā vērts, ja sabrūk nacionālās kultūras pamatu pamats — demokrātisks, plaša spektra zināšanu uzkrājējs un devējs, valodas sargātājs un kopējs — grāmatniecība? Kam būs vajadzīga valsts, ja tās pilsoņiem nebūs atmiņas, apziņas par nācijas vērtībām, ar kurām lepoties?
Renāte Punka Jāņa Rozes apgāds
PVN paaugstināšana izjaukusi līdzšinējo trauslo līdzsvaru grāmatniecības nozarē un nopietni apdraud daudzu izdevniecību iespējas ne tikai normāli darboties, bet pat izdzīvot. Pirktspēja ir ievērojami samazinājusies, tagad tiek ierobežota arī izvēles iespēja — objektīvi sarucis nosaukumu klāsts. Jāsaprot, ka ne visi izdevēji var atļauties rīkot izpārdošanas, grāmatas tirgojot par pašizmaksu vai pat zem tās, jo arī viņiem ir jāpilda savas finanšu saistības. Pārējās grāmatas iegulst grāmatnīcu un izdevniecību noliktavu plauktos, jo to cenas pārsniegušas cenas griestus, ko cilvēki gatavi maksāt. Taču nodoklis par to ražošanu izdevējiem jāpārskaita valstij, samazinās naudas līdzekļi, ko izmantot normāla darba nodrošināšanai.
Grāmatas top ilgi. Tajās jāiegulda milzīgs intelektuālais kapitāls, arī ievērojami finanšu līdzekļi, ko izdevēji atgūst pakāpeniski ilgākā laika posmā. Tāpēc izdevēji šobrīd ir valsts nodokļu politikas ķīlnieki. Nopietnas bažas rada tas, ka PVN paaugstināšanas sekas vissmagāk skārušas tieši latviešu valodā izdotās grāmatas. Šajā segmentā apgrozījuma kritums ir vislielākais: atsevišķām izdevniecībām konkrētos grāmatu veikalos pat līdz 60—70%.
Valdībai būtu jāsaprot, ka tas ir ceļš uz nekurieni. Pat ja nodokļu ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būs lielāki nekā pērn (nodoklis taču tika paaugstināts 4,5 reizes, un pilnīgi sagraut nozari tik ātri nav iespējams), ar tādu nodokļu slogu darbību pārtraukt vai ļoti samazināt sola izdevniecības, kas ne tikai veido kultūras piedāvājumu, bet arī sniedz stabilu nodokļu pienesumu. Ar kādiem līdzekļiem aizlāpīsim savus budžeta caurumus turpmākajos gados, ja šie izdevēji vairs neeksistēs? Un kas aizpildīs viņu vietu latviski izdoto grāmatu piedāvājumā?
Vija Kilbloka Zvaigzne ABC
Grāmatu izdošana nekad nav bijusi īpaši ienesīga. Ar jauno PVN likmi necilo peļņu valsts paņem pilnībā. Visi nozarē strādās ar zaudējumiem. Ko darīt? Sākam skatīties apkārt. Londonā grāmatniecības izstādē redzam stendus ar erotisko literatūru. Smējāmies, ka mums vajadzētu izdot nevis sēriju Zelta klasika, bet gan Zelta pletne. Paši pastāvētu un arī valsts budžetu glābtu. Skatījāmies ezotērisko literatūru, "kā izārstēt vēzi bez zālēm", "glaudi akmeni un kļūsti vesels"… PVN, runājot metaforās, ir sitiens ar akmeni pa galvu pēc izpeldēšanas. Nāksies izdot visādas muļķības, ne uz kādiem augstiem plauktiem jau mēs neskatāmies. Šogad jau 40 grāmatas (projektus — red.) esam atmetuši skapī. Londonā ārzemju kolēģi vaimanā, ka ar 0% PVN nav viegli un netic, ka ko tādu var nodarīt pusotru miljonu lielai lasošai tautai.
Ceru uz veselo saprātu. Vēl jau nozari var glābt. Katrs sitiens pagrūž izdevniecības zem ūdens, bet vēl var izpeldēt. PVN, runājot metaforās, ir sitiens ar akmeni pa galvu pēc izpeldēšanas. Šo nodokli neviena izdevniecība Latvijā nevar izturēt. Zvaigzne būs viena no pēdējām, kas turēsies, bet arī mēs neizturēsim. Mums ir maza valoda, mazs tirgus. Jādomā par grāmatu izplatīšanas tīkliem, jo mazās grāmatnīcas jau vairs nevar pavilkt. Runājot par bibliotēku iepirkumu, likums vispār netiek pildīts. (Likums paredz 0,43 EUR uz vienu iedzīvotāju un vismaz Ls 7 uz vienu skolēnu un skolotāju iepirkumos bibliotēkām — red.) Rīgā pat skolām neko neiepērk. Bibliotēkās jauno grāmatu tur nav un nebūs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.