Gūtenmorgens un Kolka Cool

Zinait ko, Bērziņa k-gs, ja šis gab ir draudzīgs šaržs, man to ir krietns daudzums krājumā, kā zīmējumu, tā pantiņu veidā, tad gan es esmu gatavs ienirt notekūdeņu bedrē, sakot, ka baudu dziedējošu dūņu vannu. Paldies, ka ienesāt apgaismību beigās, bet varējāt jau mūs pažēlot un to izdarīt jau priekšvārdā.

Ak, šīs pseidodziļās.un samākslotās jaunuves

Skaidrs, ka negribam redzēt...ne tikai šādu literatūru, bet dzīves īstenības ainas kopumā. Rīts ar "kas var būt labāks par šo", pusdienas dabas apskāvienos, vakariņas ar gandrīz ideālām sejām, dziesmas un dejas ar zvaigznēm, tukšuma 00 karšu uzvarētāji, uztieptajos TV nekādajos izklaides surogātos, garlaicība, depresija, apātija... Slēdzos un iespundējos pašuzceltajā telpā: lasu grāmatas, rūpējos un raizējos par bērniem, priecājos par saskaņu ģimenē, straucos par draudīgi iekārtoto darba tirgu, bēdajos, ka man nepiemīt nemotivēts optimisms, ka man nav glorificētu sekmju sevis pārveidošanā, stādu koku, bet čūsku tomēr pažēloju utt. Taisnību sakot, nezinu kā pret šo Kolka Kool attiekties, ja pieņemam, ka tā bija spēlfilma. Varbūt nedraudzīgs šaržs, atgātne ar dokumentālas filmas iezīmēm, kas raisa sāpju un izmisuma pazīmes, lai arī šķita, ka kāds ir pretendējis uz komēdiju. Kā gribētos saprast autoru, ne paša piedomāto ieceri, kas saistās ar policijas, bākugunīs kvēlojošās, mašīnas iezvelšanos krūmos (brīdī, kad sasniegts stopētājs), izcilās klīstošo varoņu izbailes, skrējienu pa mežu nekatrā virzienā, brišanu purvā, mēģinājumu uzpīpēt cigareti un pēkšņo mieru, kas iestājas kā svētīga balva, simboliski tverot, iekšējā un ārējās pasaules globālajā kataklizmā.

tāda,kāda minētai filmai.