Hipohondriķu dzīves
Nupat publicētajā grāmatā Tormented Hope jeb _Mokošās cerības _Braiens Dilons demonstrē, kā prāts var padarīt ķermeni par cietumu, pētot deviņiem indivīdiem piemītošās pārmērīgās bailes no slimībām – psihisku novirzi, ko mūsdienās pazīst kā hipohondriju. Šie deviņi hipohondriķi ir pasaulē pazīstami cilvēki – to skaitā Čārlzs Darvins, Marsels Prusts, Glens Gulds un Endijs Vorhols.
Dilana grāmata ir labi sarakstīta un cilvēciska. Tā skatās viņpus ierasti komiskajam hipohondriķa stereotipam un atspoguļo hipohondriķa dzīves traģikomisko realitāti un izsauc smieklus bez ņirgāšanās un skumjas bez sentimenta.
Dilons raksta,
ka savā būtībā hipohondrija, kas senajiem grieķiem bija
konkrēta vēdera slimība, ir intensīva sava ķermeņa uzmanīšana.
Ķermeņa signāliem ir jāpievērš uzmanība, bet deviņi cilvēki,
ko viņš savā grāmatā apskata, ir pārjūtīgi un viņiem piemita
paaugstināta sevis ķermeņa un fiziskās esības pasaulē apzināšanās.
Piemēram, ievērojamais un noslēgtais pianists Glens Gulds draudēja
iesūdzēt tiesā savu ierakstu izdevniecību, baidīdamies, ka viņš
ir nopietni ievainots pēc tam, kad viens no tās darbiniekiem maigi
uzlika viņam uz pleca roku. Dilons uzskata, ka šis Gulda pretīgums
pret pieskārieniem, kā arī ēšanu un viņa mūžīgā dūkšana
un raustīšanās ir mēģinājumi "kļūt pašam par sevis rēgu".
Savukārt Endijam Vorholam bija tādas bailes no AIDS, ka viņš, piemēram,
nespēja apēst sendviču, ko bārā bija sagatavojis kāds oficiants,
kas izskatījās pēc geja. Viņš arī paniski baidījās sabiedrībā
noņemt savu parūku, jo tā viņam lika sajusties "salīmētam kopā".
Šo Vorhola dīvainību Dilons skaidro ar vispārējām bailēm, ka
viņš varētu sabiedrībā izšķīst, neesot pietiekami piesardzīgam.
Vorhola fiziskā sevis identitāte vienmēr ir bijusi nedroša un pārejoša.
Savukārt Marsels Prusts allaž ir bijis saēdies zāles un smacis no
saviem astmas pulveriem. Čārlza Darvina lāsts bijis ārkārtīgi
jūtīgs kuņģis un viņš allaž rūpīgi dokumentējis sava vēdera
uzpūšanos. Dilons raksta, ka "Darvins nekad pilnīgā neiedzīvojās
pasaulē, kuras redzējumu viņš uz visiem laikiem bija mainījis."
Ekstrēmākais no apskatītajiem gadījumiem, kas jau robežojās ar
ārprātu, biju advokāts Daniels Pauls Šrebers, kurš uzskatīja,
ka viņa galvaskausā dzīvoja 240 benediktīniešu mūki. Grāmatā
norādīts, ka ir grūti izdarīt vispārīgus secinājumus par hipohondriju,
bet, katrā ziņā, ir netaisnīgi to uzskatīt par triviālu kaiti,
jo tā grozās ap būtiskām ķermeņa un prāta attiecībām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
