“Sešdesmito un septiņdesmito gadu citas, necenzētās kultūras veidotāju atmiņās, rakstos parādās, ko un kādā veidā jaunās paaudzes cilvēki padomju Latvijā centās mainīt. Tas ir nesaķemmēts, neiespiests vienotos raksta vai atmiņu rāmjos kolektīvs dzīvesstāsts, ko mīlēja, kas patika, ar ko izcēlās vai atšķīrās no tālaika padomju sabiedrībā pieņemtā kultūras standarta”, satura aptvērumu ieskicē Janīna Kursīte, ievada autore. “Pirmshipiju laiks bija vispārīgāks, pozitīvāk, radošāk vērsts - modernisms, avangardisms, kas pirmskara Latvijas vai pēckara ārzemju literatūras, kino, mākslas veidā ieplūda, tika uzsūkts kā alternatīvai eksistencei nepieciešama barības viela. Hipiju un pēchipiju laikā, īpaši sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā, iesākās “nekā nedarīšana” vai negatīvisms kā protesta forma pret apkārtējo vidi.”
Izdots albums “Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs.60-tie un 70-tie gadi”
“Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā klajā nācis Eižena Valpētera sastādītais albums “Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs.60-tie un 70-tie gadi”, informēja apgāda pārstāve Ilze Apine. Tā atvēršanas svētki notiks 28.maijā pulksten 16:30 VEF Kultūras pils vestibilā. “Savā ziņā visa šī grāmata ir tāds albums, kur laika zīmes un personiskie pārdzīvojumi neatšķetināmi saplūduši vienā bildē,” tā ievadvārdos kolektīvo atmiņu grāmatu piesaka Amanda Aizpuriete, kura ir tās literārā redaktore un arī komentāru autore.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.