Trīs gadalaiki, trīs mūsu tautas tradīciju stāsti, trīs krāsu paletes un trejas saules - Viņsaule, Saule un Pasaule - tiks izrādītas ar latviešu tautas ticējumiem, tradīcijām, tautasdziesmām, mīklām un pasakām gan skaņās, gaismās un projekcijās, gan arī maskās, kuras bija senā latvieša gada tumšā laika neatņemama sastāvdaļa.
“Šajā rudenī, ziemā un pavasarī mēs ar gaismas, skaņas, lāzeru, video, projekciju - visdažādāko tehnoloģiju palīdzību - izstāstīsim vienas saimes stāstu - stāstu par atnākšanu un aiziešanu, par piedzimšanu un pārdzimšanu, stāstu par laikiem un aizlaikiem, par dzimtām un paaudzēm - stāstu par senā latvieša dzīvi - gan priekiem, gan bēdām, gan darbu, gan atpūtu, gan mājas soli, gan mīlestību un visam pāri - seno latviskās pasaules redzējumu," stāsta projekta autori.
Triloģijā skanēs dūdu un bungu grupas Auļi un MM orķestra mūzika, gaismas pastaigu takās darbosies tautas deju ansambļa Līgo dalībnieki, varēs nobaudīt gadskārtām atbilstošus īstās latvju saimnieces - Brantu muižas un Etnogrāfiskā muzeja Priedes kroga saimnieces Ilzes Briedes sarūpētus ēdienus.
Triloģiju Gaismas gadskārtas papildinās latviskās maskas - rudens triloģijas daļā piedalīsies Veļu laika rudens maskas - Vecīši, Ziemas saulgriežu gaismu pastaigu takā varēs sastapt čigānus - Barvedi, Lāci, Nāvi, Čigānieti, Kazu, Vilku, Dzērvi un Āzi, bet pavasarī - triloģijas noslēgumā - Meteņu maskas pārstāvēs četri budēļi un četras ķekatas. Latviskās maskas iedzīvinās tautas deju ansambļa Līgo dalībnieki horeogrāfa un dejas pedagoga Jāņa Purviņa vadībā. Maskas veido Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete ar draugu komandu.
Gaismas gadskārtu gaismu pastaigu takās būs iespējams iepazīt Veļu laika, Ziemas saulgriežu un Meteņu ēdienus. “Ja rudenī - Veļu laikā - senais latvietis pārsvarā ēda dārzeņus un graudu ēdienus - cieņā bija putras un virumi, tad Ziemas saulgrieži bija kārtīga izēšanās ar desām, cepešiem un raušiem. Metenī ziemas krājumi jau bija noēsti un, gaidot pavasari, cienasts bija plānāks - tad galdā cēla miežu plāceņus,” stāsta Priedes kroga saimniece Ilze Briede.
Veļu laika gaismas pastaigu takas piedāvājumā būs rauši, pašcepta maize, plāceņi no cepamām labībām ar medu vai zapti, skābu kāpostu zupa, bukstiņputra un lielo miežu putraimu biezputra ar maizes krāsnī sutinātu gaļu vai dārzājiem, saldā putra ar ogu ķīseli un plātsmaize.
Ziemas saulgriežos ikviens varēs nobaudīt sutinātus kāpostus ar cepešiem, cūkas šņukuru vai desām, mieloties ar zirņiem un pupām, zivi galertā, speķa pīrāgiem un raušiem un īpašām piparu kūkām ar riekstiem un šokolādi.
Meteņos tiks cepti miežu-kaņepju plāceņi jeb slokātiņi, ikviens varēs pagaršot gan zīdeni (miežu putra vārīta ar žāvētu gaļu), gan grūdeni (kartupeļu, putraimu putra ar ceptiem sīpoliem) gan studeņi (aukstā gaļa). Saimniece gatavos rudzu miltu putru - gan sāļu, gan saldu - tā teikt - tauku un piena!
Visās triloģijas gaismu pastaigu takās būs iespējams sasildīties ar Latvijas zāļu tējām ar dravinieku medu, ozolzīļu kaņepju un visdažādākajiem siltajiem dzērieniem.
Gaismas triloģijas Gaismas gadskārtas pirmā daļa VIŅSAULE. VEĻI būs skatāma tikai 10 vakarus - no 24. oktobra līdz 2. novembrim. Ieejas laiki - plkst. 19.00, 20.00 un 21.00, no 26. oktobra - arī plkst. 18.00.
Triloģijas otrā daļa SAULE. ZIEMAS SAULGRIEŽI būs skatāma no 19. decembra līdz 4. janvārim katru vakaru (izņemot 24. un 31. decembri) ar ieejas laikiem plkst. 17.00, 18.00, 19.00, 20.00 un 21.00.
Triloģijas Gaismas gadskārtas 3. - noslēdzošo daļu - PASAULE. METEŅI Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā varēs apmeklēt no 6. līdz 15. februārim plkst. 18.00, 19.00, 20.00 un plkst. 21.00