Ja tāda teātru apvienošana notiek, pat idiotam taču skaidrs, ka "neapvienos" taču Valmieras teātri ar Liepājas teātri (jo tie viens no otra tā kā drusku par tālu), Operu ar Cirku vai Leļļu teātri ar Krievu drāmu.
Paliek tikai divas reālas alternatīvas.
Apvienot Nacionālo ar Daili, izveidojot "nacionālas nozīmes" izklaides industrijas un šovbiznesa monstru, kurš – līdzīgi kā Brodveja vai Vestendas komercteātri - būtu pilnībā jāizslēdz no jebkādas valsts dotēšanas. Valsts budžets, protams, no šāda projekta krietni iegūtu. (Kaut gan man absolūti nav pieņemama Latvijā jau šur tur izskanējusī visādu "starptautisku ekspertu" bīdīta ideja par repertuāra teātru sistēmas iznīcināšanu – sk. kaut vai KM dāsni apmaksātā padomdevēja Dragana Klaiča interviju Kultūras dienā, 25.VI, bet par šo tēmu vēl izteikšos).
Otra iespēja: "pievienot" Jauno Rīgas teātri kā ļoti izdevīgu starptautisku brendu kādam no t.s. vadošajiem dramatiskajiem teātriem (Daile, Nacionālais – ne velti ar nākamo sezonu abos ir likvidētas māksliniecisko vadītāju vietas), izveidojot papildus "eksperimentālu spēles laukumu" Jaunais Nacionālais (Dailes) teātris, protams, iesākumā ar radošu autonomiju, bet kopīgu kasi. Bet būtībā – aizbildinoties ar krīzes spiedīgajiem apstākļiem, nozogot svešu slavu, ilgos gados būvētu mākslas organismu.
Taču šādas pretdabiskas "mākslinieciskās laulības" gan tikai īstermiņā - pāris gadus, ne vairāk - dotu tiem, kas lolo šādu absurdu ieceri, gaidīto slavas un komercizdevīguma efektu.
Jo tiktu iznīcināts viens starptautiski pazīstams kolektīvs JRT, tā līderis Hermanis strādātu ārzemēs vai ar savu aktieru trupu pārceltos, teiksim, uz Valmieru, neizslēdzu arī – uz ārzemēm. Gaidītais efekts: milzīgs starptautisks kauns Latvijai plus pašmāju skauģiem prieks par konkurenta novākšanu. Kā jau pie latviešiem.
Un šādu likvidēšanas piemēru Latvija jau zina – Ādolfs Šapiro un Jaunatnes teātris. Vai kādam – Kultūras ministrijai, Latvijas mākslas videi, nacionālās kultūras reputācijai ārzemēs - no tā kļuva labāk?