Jūlija aši nobēra: ak, es audzinu bērneļus, strādāju, ņemos... Un rakstu bērniem grāmatu par baletu – nu, tādu kā baleta ābeci.
Neteikšu, ka šī ziņa mani
kaut kā īpaši aizkustināja, jo Jūlijas specializācija - klasiskais
balets – man ir tikpat tāls, kā Nezinītim kaut kāds Mēness. Kaut
gan Jūlijas recenzijas Komersantā lasīju ar aizrautību –
tik asprātīgi "izrēķināties" ar Lielā teātra prīmām un
"prīmusiem", turklāt recenzijās nezaudējot ne druskas no baleta
uzvedumu analītiska vērtējuma, - tur vajag talantu un prātu!
Taču kad manās rokās nonāca Jūlijas pirmā grāmata Baleta ābece (Azbuka baļeta, 2008), es biju šokā.
Izrādījās, ka par šo sastingušo,
nu, labi – kanonisko - mākslas formu var stāstīt kā par visaizraujošāko
detektīvu, kā par neticamiem piedzīvojumiem pilnu dejas vēsturi.
(Vēlāk dzīvē pierādījās fakts, ka cilvēki nav tik dumi, kā
"intelektuālo romānu" autori dažkārt iedomājas: grāmata Krievijā
kļuva teju par bestselleru pat tādās pieaugušo aprindās, kurās
tādu klasisko pasaules kultūras šedevru kā balets Gulbju ezers
labākajā gadījumā asociē ar PSRS laika komunistu līderu bērēm
televizorā).
Taču nepagāja ne gads un, re, Jūlija ir sarakstījusi atkal vienu pārsteidzošu ābeci bērniem!
Par mīlestību.
Tikai ne jau nu par "mīlestības dažādajām sejām" mūsdienu pasaulē, bet gan par to Mīlestību ar lielo burtu, par kuru bērniem māca skolās.
Proti – par mīlestības
attēlojumu literatūrā. Jūlija ir labi iegaumējusi slaveno Buņina
frāzi, ka mīlestībā mazi bērni top līdzīgi dižiem rakstniekiem
(un – vice versa).
Bet jaunā grāmata patiešām atkal ir "kruta"!
Piemēram, es nemaz nezināju, ka pasaulslavenais Ļeva Tolstoja "romāns par mīlestību" – nu, protams, Anna Kareņina – pirmajā redakcijā aizsākās ar teikumu "Maskavā notika lopu izstāde." (Pilnīgs sirreālisms kaut kāds!)
Tad, lūk, lai jums būtu priekšstats
par to, kāda tad ir šī grāmata bērniem, es atļaušos nocitēt
vienu mazu fragmentu, - grāmatas Mīlestības ābece nodaļu, kas saucas
Laulības dzīves tehnika pēc Tolstoja Annas Kareņinas.
"Romānā Anna Kareņina ir četras garas daļas. Tās, protams, nav septiņas, kā Karā un mierā, bet tomēr. Divreiz padomāsi, pirms ķersies pie lasīšanas.
Bet lai jums nevajadzētu ilgi
šaubīties, es izstāstīšu tikai vienu lietu.
Anna Kareņina metās zem vilciena nelaimīgas mīlestības un galīgi saputrojušās personīgās dzīves dēļ. To zina visi. Vīrs nedeva viņai šķiršanās atļauju, mīļākais pārstāja mīlēt. Tieši to jums borē skolā. To rāda kino. Atspoguļo tādās rokasgrāmatās kā 100 pasaules literatūras šedevru īss satura pārstāsts.
Jūs saudzē.
Jums melo.
Jo Anna metās zem vilciena ne jau mīlas moku dēļ.
Viņai vienkārši bija lomkas.
Anna Kareņina bija morfija narkomāne. XIX gadsimtā morfijs bez receptēm tika tirgots katrā aptiekā, jo valdīja uzskats, ka tās ir labākās zāles pret galvassāpēm un bezmiegu.
Tagad ikviens ārsts-narkologs pateiks, ka "lomku" gadījumā jebkurš narkomāns ir gatavs nolēkt no sešpadsmit stāvu nama jumta. Stacijas perons – tīrie nieki.
Bet ja neticiet par Annu –
lasiet romānā IV daļu, 24. nodaļu. Tolstojam tur viss aprakstīts.
Un pie viena izlemiet, vai nevajadzētu tomēr pacensties un pašiem
noskaidrot, ko skolā vēl no jums slēpj un ko nekad jums nepastāstīs
literatūras stundās."
Te būs Jūlijas grāmatas rekvizīti:
Juļija Jakovļeva Azbuka ļubvi (izdevn. Novoje ļiteraturnoje obozreņije, 2009. Cena 290 rubļi, kas ir drusku virs 4 latiem). Jācer, ka vismaz līdz Rīgas veikalam Intelektuālā grāmata Barona ielā daži šīs ābeces eksemplāri nonāks. Priekš jums un jūsu bērniem.