Foto: Lauris Nagliņš, LETA

Par mūža ieguldījumu Latvijas literatūras gada balvu saņems Knuts Skujenieks

Otrdien, 19.aprīlī tika paziņoti Latvijas literatūras gada balvas 2010 finālisti, kā arī ekspertu komisija atklāja, ka balvu par mūža ieguldījumu saņems dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks. Latvijas Literatūras gada balvas 2010 ekspertu komisija, kurā strādāja I.Kolmane, A.Konste, J.

Oga, E.Raups, M.Grīnberga, E.Veide, P.Draguns, I.Lešinska-Geibere, G.Berelis, izvērtējot visus balvai martā nominētos darbus, vienojās par sekojošu darbu izvirzīšanu balvas finālam 3 nominācijās. Balvas ieguvējs - laureāts katrā no nominācijām tiks paziņots 2011.gada 20.maijā plkst.18.00. balvas pasniegšanas ceremonijā Spīķeru koncertzālē.Nominācijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs 2010":1. Jānis Rokpelnis Nosaukums, - Neputns2. Liāna Langa Vilkogas, -Neputns3. Inga Ābele Kamenes un skudras, -Dienas Grāmata4. Anna Auziņa, Es izskatījos laimīga, -Mansards5. Andra Manfelde, Zemnīcas bērni, autora izdevumsNominācija "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums 2010":1. Brīnumkaste, Ginters Grass - Atēna, tulk. S.Brice, Florences burve, Salmans Rušdi - Atēna, tulk. S.Brice2. Pirmskaitļu vientulība, Paolo Džordāno - Atēna, tulk. D.Meiere, Rāmais haoss, Sandro Veronēzi - Jāņa Rozes apgāds, tulk. D.Meiere3. Džonatans Streindžs un misters Norels, Sūzena Klārka - Dienas Grāmata, tulk. M.Poļakova4. Nezināmais kareivis, Veine Linna - Dienas Grāmata, tulk. M.Grīnberga5. Bailes un trīsas, S.Kirkegors, - SIA "Ad Verbum", tulk. I.MežaraupeNominācija "Spilgtākā debija literatūrā 2010":1.Vilis Lācītis, Stroika ar skatu uz Londonu, - Mansards2.Osvalds Zebris Brīvība tīklos, - Jānis Roze3.Artis Ostups, Biedrs Sniegs, - MansardsBalvas ekspertu komisija Mūža balvu Latvijas literatūrā 2010 gadā piešķir dzejniekam, atdzejotājam un literatūrkritiķim Knutam Skujeniekam par izcilu un paliekošu devumu Latvijas literatūrā.Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā. 2001.gadā tika aizsākta tradīcija ik gadu izvērtēt literāro veikumu un piešķirt balvas literatūrā, kas uzskatāmas par profesionālāko novērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā..

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Guntis Berelis:

Knutam Skujeniekam (1936) nācās vissāpīgāk izbaudīt, ko tas nozīmē - būt pravietim padomju Latvijā. 1962.gadā tolaik jauno dzejnieku Skujenieku apcietināja, apsūdzēja “pretpadomju aģitācijā", “neziņošanā par sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem" (apsūdzības iemesls bija formāls un, kā uzskata tagad, tiesas prāva bija vajadzīga citu brīvdomātāju iebiedēšanai) un notiesāja uz septiņiem gadiem lēģerī. Skujenieks tur turpināja dzejot - lēģerī sacerēti aptuveni 1000 dzejoļi (pats autors uzskata, ka viņa pirmie nopietnie teksti radušies tieši lēģerī), kurus arī pēc atbrīvošanas nebija iespējams publicēt. Tādējādi viņa debijas grāmata "Lirika un balsis" (1978) iznāca latviešu dzejniekiem neraksturīgi cienījamā vecumā, kaut gan Skujenieka klātbūtne poētiskajā procesā bija jūtama nepārtraukti. Sekoja "iesien baltā lakatiņā" (1986), tad - lēģeru dzejas izlase "Sēkla sniegā" (1990). Vienkopus visa Skujenieka dzeja atrodama tikai viņa Rakstos (iznāk no 2002). Skujenieka trīs grāmatas visai savdabīgi, tomēr precīzi ir raksturojis Juris Kronbergs, salīdzinādams tās ar "Dievišķās komēdijas" struktūru: "Sēkla sniegā" ir Elle, "Lirika un balsis" - Šķīstītava, "iesien baltā lakatiņā" - Paradīze. Kādā dzejolī Skujenieks salīdzina mūžu ar “gausu ugunsgrēku", t. i., ugunsgrēka intensitāte ilgst visu mūžu; poēzija tādā gadījumā ir nepārtraukta atskatīšanās uz šī ugunsgrēka mirkļiem. Līdz ar to poēzija nav vis ideju ģenerators, bet gan dzīvesveids - tik ļoti nepieciešams un organisks, ka dzejošana netika pārtraukta pat lēģerī. Varētu teikt, ka Skujenieks realizēja vienu no stoiķu maksimām - iekšējās brīvības neatkarību no ārējiem apstākļiem.