Tad attapos. Ar dziļu ieinteresētību izlasīju grāmatas no sērijas "Īsi par mītu" vēsturi, kur rakstnieki pārstāsta mītus. Rakstnieks Alesandro Bariko cilvēciskiem vārdiem pastāstījis Homēra Īliadu. Atceros, lai lasītu un saprastu īsto Homēru, aizbraucu uz vientuļas salas, lasīju, pārlasīju, mocījos. Lasīju komentārus, lai saprastu, ko varoņi darījuši. Bet Bariko Īliadu, kur Trojas kara varoņi ir kā mani vienaudži un laikabiedri, es saprotu bez komentāriem.
Citi dara to pašu. Citē, pārrada, lai nākošās paaudzes var saprast. Britu režisors Pīters Grīnevejs iedzīvinās Leonardo da Vinči gleznu "Svētais vakarēdiens", lai radītu jaunu darbu. Grīnevejs iecerējis nākošajām paaudzēm atstāt saprotamus arī citus mākslas darbus. Lai tie, kuri nāks pēc mums, bez komentāriem saprastu daiļdarbu. Kultūras pētnieki gan skumst par katras nākamās paaudzes... intelekta noplicināšanos. Tā nav mode; kultūra ir stāstu stāstīšana, mani uzmundrināja kultūras un sabiedrības procesu zinātāja Dagmāra Beitnere.
Man pašai gribas pārstāstīt latviešu tautas pasakas! Citādi pat mani bērni nesaprot tās, jo nezina daudzu vārdu un darbību nozīmi. Nelieto tos sadzīvē. Kurš no mums met trīs linu saujas mārkā, iet pa olnīcu, iespiež iegalvjus, mīsta kaņepes vai skaišas, maizi mīcot? Ir aizgājušas tikai divas paaudzes, un saprotu, ka mani mazmazbērni vārdu "pele" attiecinās uz novecojošu datorpiederumu, nevis zvēriņu.
Kad būšu vecvecmāmiņa, ko es stāstīšu savējiem pēcnācējiem pēc piecdesmit gadiem, kad viņi atbrauks pie manis uz laukiem? Man vēl nebūs ne simts gadu, es stāstīšu par sniegu un ziemu1. Stāstīšu patiesu dzīves stāstu: "Reiz nācu kājām2 caur mežu3 pa grants ceļu4. Sniegs sniga tik lielām pūkām5, aizputināja ceļu, ka nogāju pļavā6, iekritu kupenā7. Man sala vilnas jakā8. Nonācu mājās, elektrības nebija, jo vadi neturēja sniega svaru. Stabi nolūzuši9. Sanesu no šķūņa malku10, iekūru kamīnā dzīvu uguni11. Izgāju uz lieveņa un dzirdēju Luksta pļavā gaudojam vilkus12. Uzpīpēju13. Miers ielija sirdī...
1. Globālās sasilšanas dēļ Latvijā sniega ziemās nebūs!
2. "Bez auto?" brīnīsies mazmazbērni.
3. Nav parks! Gadsimta sākumā mežu stādījām lauksaimniecībā neizmantojamajās pļavās.
4. "Kas ir grants?" gan jau šie prasīs, jo zinās tikai citu ceļu segumu...
5. "Uzzīmē sniegpārslas!" miesa no manas miesas neticīgi lūgs uzzīmēt brīnumu.
6. "Kaut kas līdzīgs golfa laukumam," es paskaidrošu.
7. Gan jau šie neticēs, ka sniega bija tik daudz, domās, ka vecvecmāmiņa stāsta pasaciņas!
8. "Kas ir vilna?" viņi zinās tikai jaunās audumu ražošanas tehnoloģijas.
9. Kā lai pastāsta Vidzemes ziemu realitāti?
10.—11. Vai noticēs, ka malka aug mežā, ka to ved mājā, zāģē, skalda, krauj īpašā novietnē un kurina, lai silti?
12. "Luksta pļavā — kur daudzdzīvokļu luksusnami?" šie gan jau jautās.
13. Tā kā mazmazbērni ievēros veselīgu dzīvesveidu, viņi nezinās kas ir pīpēt...
Dievs dodi, kaut viņi zinātu, ko nozīmē "miers sirdī".