Mans mīļotais kanādiešu režisors Deivids Kronenbergs nupat paziņojis, ka ir apņēmības pilns rebūtēt (jauns termins holivudā – to reboot, kas nozīmē "pārfilmēt") paša 1986.gadā uzņemto slaveno filmu Muša/The Fly. Filmu, kas veselai paaudzei nozīmēja ne tikai populāras grāmatiņas (Kurta Naumana 1958.gadā izdotā sci-fi stāsta Muša) ekranizāciju, bet atklāja, cik bīstami ir pārāk aizrauties ar visādiem zinātniskiem eksperimentiem. Ja atceraties stāstu vai filmu, tur viens drusku ķerts ebreju zinātnieks Sets Brundls (Džefs Goldblūms), kuru mūsdienās sauktu par gēnu inženieri, iešpricēja sev drusciņ par daudz kaut kādu fizioloģisku šķidrumu no mušas un rezultātā pats kļuva par pretīga paskata lidoni, sagādājot Džīnas Deivisas ekrāna brūtei Ketrīnai nepatīkamus seksuālās tuvības brīžus. Kronenbergs ar Mušu iemantoja pasaules kino iespaidīgākā "fizioloģisko mutāciju meistara" slavu, bet studija Fox, kas šo jauniņā ambiciozā kanādieša mazbudžeta štruntu finansēja, nopelnīja tiem laikiem fantastisku summu – 40 miljonus.
Bet es nesaprotu, kādēļ Kronenbergam, kas šovasar jau Kalifornijā iestudēja operu ar Mušas sižetu, vēlreiz vajag to arī filmēt??? Nav taču tā Muša nekāds dramaturģijas šedevrs, kāds Hamlets vai Kaija, ko viens režisors var piecreiz mūžā iestudēt, interpretēdams tā un šitā!
Bet vispār tieksme atkārtot personīgos "laimes mirkļus" nupat jau draud kļūt par bīstamu sērgu. Proti - arī Kronenbergs papildinās Holivudā adaptējušos kādreizējā neatkarīgā kino metru – Vernera Hercoga un Mihaēla Hanekes – rindas, kas Holivudai pārstrādā pašu darbus. Haneke ar copy-paste metodi pērn pārfilmēja un sakropļoja savas šokējošās, tikai desmit gadus vecās vācu Smieklīgās spēles/Funny Games, Hercogs 2006.gadā – paša jaunības dienu burvīgo īsfilmu Mazajam Dīteram jālido/Little Dieter Needs to Fly izstiepa garlaicīgā spēlfilmā Atsvabinošā rītausma/Rescue Dawn, kurā, jāatzīst, gan bija ļoti labs Kristjens Beils.
Stīvens Spīlbergs arī kaut ko murgo, ka it kā tā kā pienācis laiks ar jaunajām 3D un datortehnoloģijām palūkoties uz visu laiku un tautu grandiozāko šausmu filmu kinovēsturē – uz paša Žokļiem/Jaws.
Bet varbūt viss ir daudz "elementārāk, Votson?" Varbūt arī meistariem pietrūkst svaigas idejas?