Mūziķi, eksperti un kultūras darbinieki jau ilgu laiku ir uzsvēruši nepieciešamību pēc instrumenta, kas būtu piemērots Johana Sebastiāna Baha mūzikai. Šo sapni tagad īsteno Drēzdenes, Vācijā ērģeļbūvētava Wegscheider Orgelbau, kas specializējas baroka ērģeļu būvē. Jaunās ērģeles top pēc slavenākā 18. gadsimta Baltijas ērģeļbūvnieka Heinriha Andreasa Konciusa (Heinrich Andreas Contius) (1708–1795), paraugiem. Projektu paredzēts pabeigt 2027. gada vasarā pēc plānotajiem ēkas pamatu pastiprināšanas darbiem.
Šis ir kopīgs vācu–latviešu kultūras projekts. Ērģeļbūvē aktīvi piedalīsies arī Latvijas speciālisti, un līgums paredz Rīgas Doma draudzes iesaisti līdzekļu vākšanā. Ērģeļbūvētava Wegscheider Orgelbau jau 2007. gadā izstrādāja līdzīgu ieceri ar Latvijas partneriem, taču tolaik finansējuma trūkuma dēļ tā netika īstenota. Šobrīd projekta īstenošanu lielā mērā nodrošina Karla Behšteina (Carl Bechstein) fonds, sniedzot īpaši dāsnu ziedojumu. Atlikušos 400 000 eiro paredzēts savākt nākamā gada laikā – pusi Vācijā, pusi Latvijā. Drīzumā tiks uzsākta plaša ziedojumu vākšanas kampaņa ciešā sadarbībā ar Rīgas Domu Berlīnē bāzētās asociācijas Förderverein Orgel Dom Riga e.V. vadībā, kuru vada Dr. Klauss Vītmanis (Klaus Wittmann), Rīgas mēra (1740–1762) Ādama Hinriha Švarca pēctecis.
“Latvija ir ērģeļu zeme, kurā ir daudz kvalitatīvu romantisma laika instrumentu, kas pēdējos gados labi restaurēti un uzturēti. Tomēr ierobežotās rocības dēļ daudzviet situācija ir skumja – Latvijas baznīcās izvietotas no ārzemēm atvestas nolietotas stabuļu ērģeles, kuras gan vēl joprojām ir iespējams savest spēlēšanas kārtībā, turpretim aizvien vairāk Latvijas koncertzāles izvēlas iepirkt digitālus instrumentus, absurdā kārtā definējot caur skaļruņiem skanošo digitālo ierakstu kā adekvātu īstu stabuļu ērģeļu aizvietotāju. Šādā Latvijas ērģeļkultūras ainavā patiesi izkristalizējas nepieciešamība pēc augstvērtīgas, kvalitatīvas un arī vēsturiski informētas ērģeļbūves firmas jaunveidota instrumenta, kāda ir savu izcilību jau apliecinājusī vācu ērģeļbūves firma Wegscheider Orgelbau. Rīgas Doms ir nozīmīgs ērģeļkultūras centrs Eiropā un pasaulē, kā arī nozīmīga un aktīva koncertvieta, kas piesaista lielākos un nozīmīgākos māksliniekus un jomas profesionāļus. Līdzīgi kā citās katedrālēs divu ērģeļu esamība ir tikai normāla, kas bagātina un cildina divu izcilu vēsturiski nozīmīgu ērģeļbuvētāju veikumu – vairāk nekā 140 gadus kalpojušās slavenās Walcker firmas ērģeles un šobrīd vēl jaunbūvējamais Contius instruments,” norāda Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis.
Lai atzīmētu jauno ērģeļu būvniecību, š. g. 10. oktobrī plkst. 17.00 Rīgas Doma baznīcā notiks svinīgs pasākums, kurā piedalīsies Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Rinalds Grants, kā arī ērģeļbūvētājs. Pasākumā tiks atklāts pilna izmēra krāsains jaunās ērģeļu fasādes attēls. Šis vizuālais priekšskatījums apmeklētājiem sniegs īpašu pieredzi, līdzīgu kā savulaik Berlīnes pils makets, kas kļuva par iedvesmojošu simbolu sabiedrībai. Organizatori sirsnīgi aicina ikvienu interesentu piedalīties šajā notikumā, kas ievadīs jaunu posmu Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē.
Pasākumā izskanēs 18. gadsimta sākuma Rīgas Doma kantora un ērģelnieka Johana Valentīna Mēdera (1649 – 1719) un 19. gs. sākuma Rīgas Doma ērģelnieka Georga Mihaela Telemaņa (1748 – 1831) mūzika vijolei un pozitīvam. Muzicēs baroka vijolniece Lāsma Maledere-Šestakova un Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis. Bet noslēgumā Johana Sebastiana Baha mūzika, kas izskanēs uz lielajām Walcker firmas ērģelēm un ko izspēlēs Naumburgas (Vācija) pasaulslaveno vēsturisko Hildebrandt “Baha” ērģeļu (1746) ērģelnieks Nikolā Brents (Nicolas Brendt, Vācija).