Tagad, kad dižā vientuļa vairs nav – vismaz šai saulē – salas mājā dažreiz drīkst iekļūt. Tikai tas jāsaskaņo ar Ingmara Bergmana fondu Stokholmā. A līdz Stokholmai no Gotlandes tālu. Un rejošais suns rūpīgi veic sarga pienākumus – nevienam neļauj tuvoties kaut logiem. Tik vien kā drīstat uzmest aci Bergmana slavenajam šķūnim (kur meistars iekārtoja elegantu kinoteātri ar 14 vietām – tagad tur filmas drīkst skatīties tikai 13 cilvēki, jo Bergmana krēslā neviens nedrīkst sēdēt!) un aizčāpot uz salas kapsētu, lai pie necilās režisora kapu kopiņas noliktu kādu ziediņu.
Bet ielūkoties "Bergmana
pasaulē" Aitu salas varat jau tagad – spiežot šeit:
http://www.flickr.com/photos/
Visinteresantākais foto\, manuprāt, ir nevis Bergmana apzīmētais naktsgaldiņš, bet gan bilde no grāmatplaukta – zinot par IB maniakālo pedantismu (režisors pat gadu desmitiem lietoja vienas un tās pašas firmas ražotu tualetes papīru – par to man stāstīja Dramaten aktieri), nešaubos, ka fakts – viņa bibliotēkas plauktā tieši zem Bībeles guļ grāmata par rūķīšiem – Bergmanam nav nejaušs, bet gan simbolisks un kaut ko nozīmē. Žēl, ka atbilde aiznesta uz debesīm.