Sapņu tulks

gada Goda Oskara par mūža ieguldījumu saņēmējam un vēl piedevās — divpadsmitkārtējam šīs prestižās balvas nominantam (četrreiz par režiju, astoņreiz — par scenārijiem), šogad izrādīts īpašs gods. 24.janvārī Losandželosas galvenajā Oskaru mītnē, ASV Kinoakadēmijas birojā, lielā foajē galerijā pirmo reizi tiek atklāta mākslas darbu izstāde un mākslinieka lomā Amerikā debitē tieši Fellīni. Tā ir apjomīga maestro zīmējumu un gleznu izstāde, kuru kopā ar tikpat milzonīgu un smagu divsējumu albumu angļu valodā, kuru ASV Kinoakadēmija sagatavojusi kopā ar Fondazione Federico Fellini un Fondazione Cinema per Roma. Izstādi bez maksas var aplūkot ik dienu, izņemot pirmdienas, līdz 19.aprīlim (sīkāka informācija — www.oscars.org, tur arī rodama saistoša interaktīva virtuālā ekskursija Ceļojums Fellīni sapņu valstībā).Vizuālais stāstnieks Akadēmijas priekšrakstos Fellīni nodēvēts par "XX gadsimta dižāko vizuālo stāstnieku" un tas, šķiet, arī ir vistrāpīgākais apzīmējums Fellini mūžam un daiļradei. Viņa tuvākais draugs un mūža līdzgaitnieks, itāļu rakstnieks un scenārists Tonino Gverra reiz jokoja, ka "Federiko pat no mana uzvārda (guerre itāliski ir karš — N.N.) pamanījās sacerēt veselu romānu ar mani galvenajā lomā — viņš reiz manā Toskānas mājā pie vīna glāzes pusi nakts daudzajiem ārzemju viesiem borēja, ko ciaro/mīļais Tonino darīja kādā mistiskā karā...". Fellīni slaveno zīmējumu sērija — ap 14000 visdažadākā formāta un tehnikas skiču un glezniņu, kurus rūpīgi vāca gan viņš pats, gan viņa sieva aktrise Džuljeta Mazīna, gan visi, kas tiem tika klāt (ja nenočiepa sev!), apzināti tika aizsākta 1961.gadā un turpināta līdz pat 1990-tajam (pēc trim gadiem maestro mira) — nav viss mākslinieka kaprīzs vaļasprieks, bet gan apzināti paša Federiko strukturēta "sapņu dienasgrāmata", kuru viņš aizsāka rakstīt/zīmēt pēc freidisma adepta, psihoanalītiķa Ernsta Bernharda ieteikuma, kura psihoterapijas pamatā ir katra cilvēka "oneiriskā universa" — sapņu analīze un pārliecība, ka tieši mūsu nakts sapņi bieži vien nosaka rīcību un darbus dienas laikā, pat neapzināti. Dakteris arī ģēnijam Fellīni, kurš, izrādās, bijis ne vien ironisks skeptiķis, bet stipri māņticīgs cilvēks, rekomendēja dokumentēt naksnīgās fantāzijas, lai "iepazītu savu patieso es visā pilnībā un atbrīvotos no dažādām kaitīgām iedomām, vajājošām idejām, nomācošām domām". Tagad Fellīni "naksnīgās fantāzijas" iegrāmatotas divos sējumos (I sējumā — 245 zīmējumu seriāls, tapis no 1960.gada 30.novembra līdz 1968.gada 2.augustam, II — 154 skices no 1973.gada februāra līdz 1982.gada nogalei), kas jau kļuvuši par bestselleriem kinorežisora dzimtenē, tāpat kā ceļojošā izstāde ar Fellīni zīmējumu oriģināliem, ko apmeklējuši skatītāju tūkstoši Tokijā, Maskavā, Berlīnē, Londonā, Milānā un Romā.Ģimene un citas slavenības Paradoksāli, bet izstādes, tāpat albuma "nodaļas" ir paša Fellīni sakārtotas — režisors arī savus sapņus samontējis epizodēs, kas tagad publiski pieejamas: Visas tās sievietes, Alter Ego, Draugi un citi, Rimini atceroties Amarcord, Ģimene un arī slavenības, Sapņojot un filmējot, Džuljeta, Sātaniskās naktis, Pašportreti — tie ir Federiko sacerētie "sapņu nodaļu" nosaukumi. Nav jābrīnās arī, ka par savas pasaules "ģimeni un citām slavenībām" Fellīni sapņos vienā pulciņā redz Kārli Marksu, Garibaldi, Danti, Karlu Gustavu Jungu, Džordžo Strēleru, Horhi Luisu Borhesu, Toto, Salvadoru Dalī, Lukīno Viskonti, Žoržu Simenonu, Pablo Pikaso, Aldo Moro, Dario Fo, Henriju Kisindžeru, Pāvestu Jāni XXIII, Džonu Kenediju, Sofiju Lorēnu, Marčello, Orsonu Velsu, Silvanu Mangano, Klaudiju Kardināli, dižpupu milzeni Saragīnu, mītisko gļotaino jūras briesmoni no paša filmas, apjukušo režisoru Gvido Anselmi/Marčello Mastrojāni/alter ego no šedevrālās 8 1/2 un savus vecākus Rimini. Sapņos viņi eksistē vienuviet, vienlaikus, tāpat kā pasaules bojāejas ainas un koķetas grafiskās nerātnības, kurās dēmonisku sieviešu bari vajā nabaga režisoru kā mazītiņu eņģelīti. No Fellīni murgu skicēm, citstarp, kā "ļoti iedvesmojošiem un ekspresīviem modernās pasaules apokalipses rasējumiem" iespaidojās režisora draugs Mikelandželo Antonioni, kad uzņēma slaveno eksplozijas ainu filmā Zabriskie Point, 1976. Fellīni zīmējumi parāda, ka cilvēkā eksistē itin viss — tāpat kā paradīzes dārzā, pirms tā zaudēta. Dzīve ir pieredze, kas šo paradīzi iznīcina. Paliek tikai sapņi.