Vai iespējams "pareizi" mīlēt valodu?

Skolas uzdevums ir iemācīt bērniem pareizu, attīrītu un ar jaunvārdiem bagātinātu latviešu valodu. To pārējo iemācīsies uz ielas un virtuvē (ķēķī). Nav jau daudz citu vietu, kur var dzirdēt skaistu latviešu valodu, tāpēc lielākajai daļai bērnu skola ir vienīgā vieta, kur iemācīties atšķirību. Augšminētie "barbarismi" ir gjermānismi, kas pārņemti no vācu un lejasvācu valodām. Tagad valodu "kuplina" dažādi rusicismi, ko cerams ar laiku tāpat iznīdēs.

"ikvienā zemē un laikmetā – aizguvumi no citām valodām, jauniešu slengs u.c. – jāpasludina par valodas nemīlēšanu un patriotisma trūkumu?" Pasludināt jau var daudz ko. Piemēram, pasludināt, ka pasludinātājs tur un tur ir persona non grata. Jauniešu valoda pilda savas, sarežģītas funkcijas, kur daudz vietas ir atvēlēts arī tēlam, ambīcijām, saturam mazāk. Nav redzēts, ka jaunietis nāktu pie pieaugušā un teiktu: vecais, es nesaprotu, ko tas tur čoms man grib pateikt.

:) labs raksts.

rakstam cerīgs sākums, bet secinājumi gan pārāk lineāri un vienkāršoti. patriotisms un attieksme pret valodu tomēr veidojas daudz sarežģītākos procesos. pūrisms - t.i., šaura izpratne par konkrētā lietojuma atbilstību attiecīgajā pragmatiskajā funkcijā - tiešām ir nevēlams un muļķīgs ierobežojums, mākslīgi cenšoties koriģēt valodas dzīvo vidi. bet autores vienkāršotais viedoklis var dibināt pamatus citai nevēlamībai - piemēram (arī vienkāršojot), izpratnei, ka valodas kultūras neesamība pati par sevi ir dabiska/atbalstāma parādība vai pašvērtība. manuprāt t.s. pūristi nereti sakāpināti reaģē ne tāpēc, ka iebilst pret "sliktajiem" vārdiem, bet tāpēc, ka uztraucas par valodas zināšanām un attieksmi pret valodu kopumā, kuru pamatā būtu vispusīgas zināšanas par mūsu galveno komunikācijas līdzekli. jo zinoša "nepareizība" būtiski atšķiras no pašplūsmas procesiem. pieņemu, ka daudzi “tīrās” valodas aizstāvji nesatrauktos, ja slengu utt. mīlošie jaunieši visādi citādi spētu uzrādīt labas valodas zināšanas. lai veicinātu valodas kultūru, moralizēšana tiešām nav labākā metode. vislabākā metode: bagātīga un attīstīta valodas vide. bet – ko mēs katru dienu redzam un dzirdam medijos? un arī tur “nepareizība” ir nevis valodas brīvība, bet bieži tomēr – vienkārši nezināšana.