Šonedēļ protestus plāno sākt Cēsīs, nākamajā nedēļā varētu pievienoties Kuldīga, Ogre un, iespējams, vēl citu slimnīcu personāls.
Pēc viņa teiktā, protesta akcijas būšot miermīlīgas ‒ piketu, gājienu un mītiņu veidā. Plānots, ka tajās piedalīsies ne vien LVSADA biedri, bet arī reģionu iedzīvotāji. Keris pauda cerību, ka valdība nekavējoties rīkosies, lai situāciju risinātu.
Tāpat slimnīcas un to īpašnieki ‒ pašvaldības ‒ plāno vērsties administratīvajā tiesā, apstrīdot Veselības norēķinu centra (VNC) piedāvātos līgumu grozījumus par izmaiņām finanšu apmēros šā gada otrajā pusgadā.
"Mēs esam gatavi darīt pietiekami daudz un pietiekami lielā apmērā, lai neviens vairs nevarētu palikt vienaldzīgs pret šo problēmu, valsts pirmās personas ieskaitot," sacīja LVSADA vadītājs.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka valdība un Saeima jau trīs gadus ir informēta par to, ka veselības aprūpei katastrofāli nepietiek finansējuma, turklāt vairākās slimnīcās neatliekamās palīdzības pacientu skaits teju divreiz pārsniedz valsts plānoto. Pašreiz situācija ir kritiska, tādēļ slimnīcas vēršas pie valdības ar aicinājumu to steidzami risināt.
Slimnīcas līdz nākamās nedēļas beigām sagatavos aprēķinus, cik papildu naudas ir nepieciešams, bet, aptuveni rēķinot, tie varētu būt 40‒50% no neatliekamo pacientu ārstēšanai paredzētās summas.
Keris kategoriski noraidīja pārmetumus, ka slimnīcu aktivitātes būtu saistāmas ar priekšvēlēšanu populismu, jo šāda situācija atkārtojoties jau vairākus gadus pēc kārtas. "Ir jābeidz muļķot iedzīvotājus, sakot, ka viņu prasības par cilvēka pamattiesību, tostarp pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes, ievērošanu ir populisms. Nē, tās ir viņu cilvēktiesības!" sašutumu pauda Keris.
Pašlaik līguma grozījumus ar VNC nav parakstījušas četras ārstniecības iestādes, tostarp Kuldīgas un Cēsu slimnīca, kuras vadītājs Guntars Kniksts norādīja, ka līguma grozījumos slimnīca zaudētu 185 tūkstošus latu. Ceturtdien par tālāko rīcību lems domes ārkārtas sēdē. Pēc Kniksta teiktā, deputātiem būs jāizšķiras ‒ "dzīt slimnīcu vēl lielākā postā no finansiālā aspekta vai tomēr atteikties un pāriet citā kvalitātē, citā režīmā un neatliekamo palīdzību nesniegt".
Savukārt Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis sacīja, ka slimnīca vērsīsies ne vien administratīvajā tiesā, bet arī Konkurences padomē, jo uzskata, ka finansējums starp Kurzemes slimnīcām sadalīts negodīgi. Viņš pauda sašutumu par premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") teikto, ka slimnīcas vadītājs uzrādot nepareizu uzņemto pacientu skaitu. Eglītis uzsvēra, ka valsts Kuldīgas slimnīcā šogad ieplānojusi apmaksāt 2208 neatliekamo pacientu ārstēšanu, bet realitātē slimnīca jau līdz augusta vidum ārstējusi 2341 pacientu.
Lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu arī pēc 1.septembra, Kuldīgas slimnīcai būtu nepieciešami papildus 329 tūkstoši latu, taču šādas naudas nav. Tādēļ slimnīca nolēmusi "rīkoties atbildīgi un juridiski pareizi, pēc labas pārvaldības principiem, un neparakstīt līgumu, kas apdraud palīdzības saņemšanu pacientiem".
Neatliekamo pacientu daudz vairāk ir arī lielākajā daļā citu reģionu slimnīcu, tostarp Alūksnē, kurai gadā tiek apmaksāta 1800 akūto pacientu ārstēšana, bet jau līdz augusta vidum ārstēti 1976. Slimnīca prognozē, ka tai pēc tarifu izlīdzināšanas līdz gada beigām vajadzētu vēl 30 tūkstošus latu. Tiesa, Alūksnes slimnīca līguma grozījumus ar VNC ir parakstījusi, jo neredzot citu izvēles iespēju.
"Diez vai slimnīcā kāds gulēs tāpat vien bez iemesla par 9,50 latiem dienā," sacīja Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa, noraidot pārmetumus, ka daudzi joprojām iet uz slimnīcu vienkārši pagulēt, kaut arī veselības problēmas varētu atrisināt ambulatori.
Runājot par prasībām, kādas mediķi izvirza valdībai, lai situācija tiktu atrisināta, Keris pastāstīja, ka, pirmkārt, jau šogad jāpiešķir papildu finansējums, lai visas neatliekamās palīdzības slimnīcas varētu līdz gada beigām sniegt adekvātu palīdzību. Otrkārt, nākamgad veselības aprūpei valsts budžetā jāatvēl vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, lai tuvotos vidējam jauno ES dalībvalstu līmenim.
Jau vēstīts, ka Kuldīgas slimnīca no 1.septembra nolēmusi pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, pamatojot to ar negodīgu naudas sadali. Kuldīgas novada pašvaldība atbalsta Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latiem.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka šādi grozījumi līgumā nevienlīdzību starp slimnīcām Kurzemē vēl padziļinās. Viņasprāt, Veselības ministrijas nevienlīdzīgā finanšu politika pret lokālo Kuldīgas slimnīcu un tuvumā esošajām daudz labāk finansētajām reģionālajām slimnīcām Ventspilī un Liepājā kropļo konkurenci un ierobežo Kuldīgas slimnīcas iespējas nodrošināt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti. Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 80 tūkstošiem, kas ir vairāk nekā 27% no kopējiem Kurzemes iedzīvotājiem. Savukārt finansējums plānots tikai 10% apmērā no kopējā finansējuma NMP pacientu stacionārajai ārstēšanai 2011. gadā trīs Kurzemes slimnīcām.
Savukārt VNC norāda, ka izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekamo finansējuma apmēru, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apmēru stacionārajās ārstniecības iestādēs.
"Stacionāro pacientu apmērs un līdz ar to arī finanšu apmērs visiem stacionāriem tiek plānots pēc vienotiem principiem, un Veselības norēķinu centra rīcībā nav objektīvu iemeslu vienai slimnīcai plānošanu veikt atšķirīgi kā citām, kas atrodas tādos pašos apstākļos. Līdz ar to Kuldīgas slimnīcai aprēķinātais finanšu apmērs 2011.gada otrajam pusgadam ir plānots, ņemot vērā apmaksas nosacījumu izmaiņas no 2011.gada 1.jūlija," paskaidroja VNC pārstāvis Toms Noviks.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija, Zaļo un zemnieku savienība), reaģējot uz šo situāciju, norādīja, ka veselības nozare iepriekšējos periodos ļoti cietusi no populisma un nepietiekamā finansējuma dēļ ir pateicīga joma, kuru priekšvēlēšanu periodā kritizēt, lai vairotu savu popularitāti un iegūtu papildu līdzekļus.
"Nozares reformas nekad nevar uzreiz būt populāras, bet priekšvēlēšanu laikā tiek apsolītas lietas, kas garantē īstermiņa popularitāti. Un tomēr mēs nedrīkstam bremzēt šos reformu procesus veselības nozarē. Visi, kam Veselības ministrijas uzņemtais kurss ‒ ārstējies nepārmaksājot ‒ nav izdevīgs, labprāt pakāptos uz ministra pleciem, lai celtu savus reitingus," klāstīja ministrs.