Sabiedrībā trūkst intelektuālu diskusiju par nacionālām vērtībām,
identitāti, mantojumu. Cilvēkiem zūd piederības izjūta Latvijai, un
liela sabiedrības daļa nezina, kādas garīgas bagātības mums pieder, tā
pirms vairākiem mēnešiem sākto Latvijas Kultūras kanona veidošanu
komentē Kultūras ministrijas preses sekretāre Kristīne Zvirbule. Nupat
noslēdzies projekta pirmais posms — septiņas ekspertu komisijas
izveidojušas pirmos kanonā iekļaujamo mākslas darbu un kultūras
parādību sarakstus, kas jau iesniegti Kultūras ministrijai. Eksperti
kopā sanāks jūnija beigās, lai izvēli apspriestu plašākā lokā. Vasaras
beigās Kultūras ministrija sola ar topošo kanonu iepazīstināt
sabiedrību, kā arī veicināt publisku diskusiju — kas tad ir nacionālas
kultūras kanons modernā valstī un kuri darbi cienīgi, lai tos tādā
iekļautu.
Kanona ideja
"Kanons galvenokārt paredzēts pašiem, ikvienam Latvijas cilvēkam. Tā ir iespēja iepazīt (vai atcerēties) un padomāt par vērtībām, ar kurām esam bagāti un kuras ļauj mums justies piederīgiem Latvijai un tās kultūrai," kanona ideju skaidro KM preses sekretāre Kristīne Zvirbule. Kultūras kanons tiek veidots pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas iniciatīvas, par paraugu ņemot Dānijā izstrādātu nacionālo vērtību sarakstu. Jautāju tādēļ, ka pirms vairākiem mēnešiem kanonam veltītā konferencē kultūras ministre topošajam projektam minēja vairākas funkcijas, rosinot diskusiju, kā jāveido kanons katrā gadījumā. Vienas mākslas vērtības šķiet akcentējamas tad, ja kanons, piemēram, paredzēts ārzemju interesentiem, lai katrs latvietis spētu norādīt — šie mākslas darbi mūsu labākie sasniegumi. Pavisam citas, ja gribam uzsvērt to, kas mūsu nacionālajai kultūrai bijis svarīgs, pat ja tādēļ nākas "aiz strīpas" atstāt novatoriskus, pasaules līmeņa mākslas darbus, kuriem nacionālajā kultūrā mazāka rezonanse. Vēl citi — ja tiek izstrādāts izglītības kanons — piemēram, ko katram skolniekam vajadzētu zināt, beidzot izglītības iestādi Latvijā. Kā labu piemēru šeit var minēt, piemēram, Sergeju Eizenšteinu, par kuru diskutējusi kino ekspertu padome. Kā stāsta kino ekspertu komisijas locekle Dita Rietuma: "Protams, mēs neiekļausim Eizenšteina filmas, jo — kāds tām sakars ar nacionālo kultūru? Cik zinu, tēlotājmākslās grib likt Kluci, kas ir diskutabli." Tādēļ K.Zvirbules atbilde konceptuāli iezīmē, kādus mākslas darbus sarakstā rudenī varam cerēt ieraudzīt: "Pēc savas būtības kanons ir iecerēts kā mūsu kopīgās kultūras atmiņas kodols. Protams, tas būs vērtīgs papildu materiāls arī izglītības sistēmai, ko skolotāji un skolēni varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Arī sabiedrības integrācijai. Arī ārzemniekiem tas palīdzēs veidot priekšstatu par Latvijas kultūru, bet ārzemnieki nav šī projekta galvenā mērķauditorija."
Eksperti
Septiņas ekspertu komisijas, kurās darbojas Latvijā atzīti nozares profesionāļi, katrā nozarē izvirzījušas kanonam sešdesmit mākslas darbu, procesus vai personības — pēc konkrētās komisijas izvēles. Arhitektūras un dizaina nozares ekspertu komisijā Jāņa Dripes vadībā strādā Ieva Zībārte, Inese Pētersone, Jānis Lejnieks, Ilze Martinsone. Kino komisiju vada Kristīne Matīsa, tajā darbojas Valentīna Freimane, Dita Rietuma, Uldis Tīrons un Jānis Putniņš. Literatūras kanonu Gunta Bereļa vadībā veidos Raimonds Briedis, Gunārs Bībers, Nora Ikstena, Reinis Tukišs, mūzikas komisijas vadītāja ir Gunda Vaivode, tajā strādās Orests Silabriedis, Juris Karlsons, Mikus Čeže un Rolands Kronlaks. Skatuves mākslas komisija atlasa notikumus kā dramatiskajā teātrī, tā dejas mākslā, un tajā Jāņa Siliņa vadībā strādā Lilija Dzene, Silvija Radzobe, Guna Zeltiņa, Līga Ulberte, Gunta Bāliņa. Nozīmīgāko tradicionālās kultūras jomā skatīs Dace Bula, Valdis Muktupāvels, Janīna Kursīte, Māra Mellēna, komisijas vadītāja Signe Pujāte, vizuālajās mākslās — Imants Lancmanis, Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele, Laima Slava, komisiju vada Māra Lāce.
Būs diskusija
Pirmie saraksti pagaidām netiks publiskoti, jo līdz jūnija beigām ekspertu komisijas sanāks uz kopīgu sēdi, kurā apspriedīs pirmo saraksta variantu, kā arī atlases kritērijus un problēmas, kas radušās atlases gaitā. Jau rudenī tādējādi būs izkristalizējies pirmais publiski apspriežamais kultūras kanona variants — pa trīsdesmit vienībām katrā nozarē. Kā sola Kultūras ministrijā, rudenī ikvienam būs iespēja internetā iesaistīties diskusijā par ekspertu piedāvātajiem darbiem. Līdz gada beigām saraksts tiks reducēts līdz aptuveni divpadsmit nozares kanonam piederīgiem darbiem, ar obligātu pamatojumu, kādēļ tieši šie mākslas un kultūras notikumi svarīgi nacionālā līmenī.
Plānots, ka projekta rezultāts — Kultūras kanona saraksts — ar laiku būs pieejams īpaši izveidotā mājaslapā, arī grāmatas un multimedija formā. Projektu plānots arī turpināt — ministrija pieļauj, ka reizi aptuveni desmit gados izveidotie saraksti būtu pārskatāmi.