Jāatzīmē, ka jau pirms divdesmit lielāko ekonomiku līderi pulcēšanās Londonā uz G20 tikšanos pasaulē bija sākuši parādīties, kā tos nodēvēja Financial Times, pirmie pavasara asni. Gandrīz visās lielākajās valstīs indeksi, kuri seko firmu gatavībai pirkt jaunas preces un izejvielas, ir sākuši nedaudz atkopties no zemākajiem līmeņiem, kurus tie sasniedza gadu mijā. Neskatoties uz aizvien pieaugošo bezdarbu, ASV mazumtirdzniecība nedaudz pieauga gada pirmajā ceturksnī, un mājokļu cenas, kurām ir milzīga ietekme uz visas finanšu sistēmas stabilitāti, šķiet esam tuvu savam zemākajam punktam. Martā akciju tirgi atdzīvojās gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā - lielākie akciju cenu indeksi pēdējā mēneša laikā ir cēlušies par 15 līdz 20%.
G20 samits šos labsajūtas aizmetņus palīdzēja stiprināt kaut vai tāpēc, ka bez starpgadījumiem tika galā ar uzdevumiem, kuri tam bija izvirzīti. Ir tiesa, ka tikšanās namatēva Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna paziņotā milzīgā pasaules ekonomikas atbalstīšanai domātā naudas summa - 1,1 triljons dolāru - ir mazliet, nu par dažiem simtiem miljardu, pārspīlēta, tomēr apņemšanās dubultot Starptautiskā Valūtas fonda rezerves būs svarīgs atspaids tām valstīm, kuras vissmagāk ir cietušas pēdējos straujā sabrukuma mēnešos. Apņemšanās nepieļaut protekcionismu nav svarīga tāpēc, ka to par 100% ievēros - pasaules valstis nemitīgi cenšas atrast sīkus veidus, ka atbalstīt savus ražotājus -, bet gan tāpēc, ka tā tomēr atturēs no lieliem un postošiem protekcionisma izvirdumiem, kuri varētu būtiski iedragāt cerības izkulties no pašreizējās recesijas. Visbeidzot, un tas, iespējams, ir vissvarīgākais, šo divdesmit valstu vadītāju tikšanās deva pamatu ticēt, ka pasaules valstis tiešām ir gatavas meklēt kopīgus risinājumus krīzes pārvarēšanai.
Arī NATO 60 gadu jubilejas galotņu tikšanās rezultāts bija nedaudz labāks, nekā bija gaidīts. Neskatoties uz pirms samita asi izteikto turku pretestību, par alianses jauno ģenerālsekretāru tika apstiprināts līdzšinējais Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens. Tas ir labi ne tikai tāpēc, ka Dānija vienmēr ir sevišķi atbalstījusi Baltijas valstis NATO, bet arī plašākā kontekstā, jo galvenais turku iebildums pret Rasmusenu bija viņa atbalsts vārda brīvībai bēdīgi slavenajā Muhameda karikatūru skandāla laikā 2005.gadā. Būtu nepieņemami, ja atbalsts demokrātijas pamatvērtībām padarītu kādu politiķi par nepiemērotu demokrātisku valstu alianses vadītāja amatam.
Par aizgājušo nedēļu nevar runāt, nepieminot jauno ASV prezidentu. Obamas faktors lika sevi manīt visur. Londonā viņš palīdzēja atrisināt vienīgo nopietno strīdu G20 samita laikā starp Franciju un Ķīnu par «ofšoru nodokļu paradīžu» nosodīšanu un nosaukšanu vārdā. NATO galotņu tikšanās laikā viņš pierunāja Turciju piekrist Rasmusena kandidatūrai. Viņš uzsvēra Amerikas gatavību ieklausīties citu valstu viedoklī, atzina ASV līdzatbildību pasaules ekonomiskās krīzes izraisīšanā un necentās saasināt domstarpības ar eiropiešiem par nepieciešamību stimulēt ekonomiku vai sūtīt papildspēkus uz Afganistānu. Visur viņš tika sagaidīts ar sajūsmu - gan Strasbērgā tā saucamajā town hall stila tikšanās reizē, kur dalībnieki varēja viņam uzdot jautājumus un ar viņu diskutēt, gan runas laikā Prāgā, pat preses konferencē Londonā, pēc kuras beigām pat ciniskā žurnālistu tauta piecēlās kājās un aplaudēja. Tomēr aiz visas labsajūtas bija arī skaidrs vēstījums: «Amerika mainās, bet ir jāmainās ne tikai Amerikai.» ASV turpinās prasīt no eiropiešiem lielāku līdzdalību Afganistānā un, kā kļuva skaidrs no runas Prāgā svētdien, nedomā atteikties no pretraķešu sistēmas izvietošanas Polijā un Čehijā tikai tāpēc vien, ka Krievija pret to iebilst. Eiropai un pārējai pasaulei bija viegli atteikt ASV, kamēr nemīlētais Bušs bija prezidents. Atteikt Obamam būs daudz grūtāk.
Pēc tumšajām, vētrainajām ziemas naktīm pasaule meklē kādus cerības stariņus. Ja arī pagājušās nedēļas beigās notikušajos sērijveida samitos - G20 Londonā, pēc tam NATO Strasbērgā - netika panākts būtisks lūzums vai negaidīti pozitīvi pārsteigumi, tomēr pirms tikšanās reizēm dotie solījumi tika izpildīti, nebija arī neviena postoša strīda, bet dažas sīkas nesaskaņas tika veiksmīgi atrisinātas. Panaceja - zāles pret visām kaitēm - šīs tikšanās nebija, bet placebo - cukurgraudiņš zāļu vietā, kura vienīgais labums ir psiholoģisks, - gluži arī ne. Panika, kas pārņēma pasauli pagājušā gada rudenī, ir beigusies, un ir sākušies konstruktīvu risinājumu meklējumi. Pati par sevi tā ir laba zīme.