"Dzeltenās kaites epidēmija nav mazinājusies un joprojām noris tikpat strauji, un tā tas turpināsies līdz pat decembra vidum. Iespējams, tā var nedaudz samazināties agrāk, ja būs liels sals, taču parasti ir tā, ka tās izplatība samazinās līdz ar gripas izplatības sākšanos," teica Rozentāle,
Infektoloģijas centra vadītāja arī izteica prognozes, ka saslimstība ar dzelteno kaiti turpināsies arī nākamgad, jo cilvēkiem nav speciālas imunitātes pret šo vīrusu.
Līdz ar dzeltenās kaites izplatību palielinājies arī vakcinēties gribētāju pret A hepatītu skaits. Ja pērn Infektoloģijas centrā ārstējās tikai septiņi ar dzelteno kaiti saslimušie, tad šogad šis skaitlis ir simts reižu lielāks, līdz ar to vakcinēties gribētāju skaits arī pieaudzis. Pērn pret A hepatītu vakcinējušies 120 cilvēki, galvenokārt tie, kas plānojuši ceļot uz riska valstīm.
Jau vēstīts, ka dzeltenās kaites epidēmija Latvijā nav bijusi vismaz pēdējos 20 gadus.
Šajā laikā ir izaugusi vesela paaudze, kas nav vakcinēta pret šo hepatīta formu, un slimība "ir atradusi labvēlīgu augsni".
Slimības uzliesmojums sācies pagājušā gada nogalē, un tā galvenokārt izplatījusies sadzīves kontaktu ceļā. Ar hepatītu A pārsvarā slimo cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem.
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dati liecina, ka kopumā Latvijā pagājušajā gadā ar A hepatītu jeb netīro roku slimību slimojuši 15 cilvēki, bet pēdējo reizi tik plaša saslimšana kā šogad bijusi 1995.gadā, kad ar dzelteno kaiti sirguši 2543 iedzīvotāji.
A hepatīts tiek saukts arī par netīro roku slimību, jo ar šo kaiti iespējams inficēties, ja netiek ievērotas higiēnas normas. Pēc inficēšanās ar vīrushepatītu A var paiet 15-50 dienu, līdz parādās pirmie slimības simptomi. Tad seko pirmsdzeltes periods, kas ilgst 3-7 dienas; tam raksturīga slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē un citi. Nedaudz vēlāk slimniekam parādās tumšs urīns, un tad jau var rasties aizdomas par A hepatītu. Vēl pēc dažām dienām sākas dzeltes periods - dzelteni acu baltumi un dzeltena āda. Šis periods var ilgt līdz pat divām nedēļām.
Pasargāt sevi no saslimšanas ar A hepatītu var, bieži mazgājot rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms un pēc ēdiena gatavošanas un ēšanas. Tāpat uzturā jālieto tikai drošas izcelsmes ūdens. Ja nav zināma ūdens izcelsme, tas iepriekš jāuzvāra. Savukārt vasaras periodā nav ieteicams peldēties ūdenskrātuvēs ar apšaubāmas kvalitātes ūdeni.
Visbiežāk A hepatīta vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku tiešā sadzīves kontaktu ceļā un ar priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām, roku higiēnas neievērošanas dēļ, kā arī dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu. Saslimt var arī, peldoties piesārņotā ūdenī, kā arī dzimumakta ar inficētu cilvēku laikā.