Izmaiņas kancelejā var nozīmīgi ietekmēt Valsts prezidenta turpmāko darbību, par kuras politikas skaidrību un arī komandas vienotību ir izskanējušas šaubas. Taču tieši TP tagad gatavojas stāties ceļā E.Stiprā izredzēm saņemt piedāvājumu kļūt par vēstnieku ANO — ne lai aizstāvētu viņu, bet gan lai iestātos par savas kolēģes Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdes Vairas Paegles (TP) iecelšanu šajā amatā.
Kāds TP vadošs politiķis Dienai
sacīja, ka TP nevēlas atkāpties no V.Paegles kandidatūras tikai tāpēc,
ka "Valsts prezidents grib veikt izmaiņas savā komandā un tāpēc atrast
cienīgu vietu savas kancelejas vadītājam". Savukārt bijušajam ārlietu
ministram Artim Pabrikam, kurš ir arī Saeimas Ārlietu komisijā, kura pēc pāris nedēļām lems par ārlietu ministra Māra Riekstiņa
(TP) piedāvāto vēstnieka kandidatūru, ir iespaids, ka "Tautas partija
vēlas ar godu tikt no patstāvīgi domājošās Vairas Paegles vaļā un tā
risināt savas partijas problēmas". M.Riekstiņš iepriekš Dienai
apstiprināja, ka viņam ir bijusi saruna ar V.Paegli kā vienu no
kandidātēm. Jāatgādina, ka 1999.gadā, kad M.Riekstiņš vēl nebija šajā
partijā, TP nominēja V.Paegli Valsts prezidenta amatam, ko viņa uztvēra
nopietni, lai arī jau toreiz partijas vadības līmenī bija zināms, ka
īstais prezidents nebūs neviens no partiju kandidātiem. Šī būtu jau
otrā reize, kad politiķei nāktos piedzīvot vilšanos. Pagājušā gadā cits
TP iespējamais prezidenta amata kandidāts, Aigars Štokenbergs,
pameta partiju pēc pēkšņās V.Zatlera izvirzīšanas. Ja V.Paegle rīkotos
līdzīgi, koalīcijai, kurai pēdējā laikā ir bijušas grūtības nodrošināt
vairākumu balsojumos, Saeimā paliktu tikai 52 balsis.
Prezidents izvēlēsies
A.Pabriks uzsvēra, ka Ārlietu komisijas viedoklim ir rekomendējošs, nevis izšķirošs raksturs. Viņš atgādināja, kā savulaik pretēji komisijas lēmumam arī prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir iecēlusi kādu vēstnieku. Līdz ar to galavārds būs Valsts prezidentam. Tādā gadījumā E.Stiprajam tomēr ir izredzes saņemt piedāvājumu kļūt par vēstnieku ANO. M.Riekstiņš atteicās atbildēt uz jautājumu, vai viņš varētu izvirzīt E.Stipro. Taču ministrs viņu raksturoja pozitīvi un arī norādīja, ka profesionāliem diplomātiem ir iespējas atgriezties dienestā. Pastarpināti iegūta informācija no prezidenta aprindu cilvēkiem liecina, ka viņš būtu gatavs iecelt E.Stipro vēstnieka amatā. Līdz valdošās koalīcijas politiķu ausīm bija nonākusi informācija, ka prezidentam esot iebildumi pret V.Paegli, jo netiekot praktizēta politiķu iecelšana vēstnieku amatos.
"Mūsu frakcija, kurai joprojām ir liela ietekme Saeimā, iestāsies par
Vairu Paegli un neatbalstīs Eduardu Stipro," teica TP frakcijas
priekšsēdis Māris Kučinskis
pēc TP valdes sēdes, kurā šonedēļ šis jautājums pārrunāts. Viņš nevarot
piekrist argumentam, ka politiska kandidatūra ir noraidāma. Zināms, ka
pēc TP līdera Aigara Kalvīša
atgriešanās nākamajā nedēļā TP turpinās uzturēt diskusiju par šo
tematu, kā rezultātā varot nākties meklēt kādu trešo kandidātu. Tā
kontekstā jau ir minēts ministrijas valsts sekretārs Normans Penke.
Kas vadīs kanceleju
Kad E.Stipro kā labu ārlietu speciālistu V.Zatleram ieteica TP pārstāvji, to uztvēra arī kā TP vēlmi ietekmēt prezidentu un būt informētiem par viņa gaitām. Tagad izskan, ka TP izpratnē E.Stiprais ar šo uzdevumu nav ticis galā, tāpēc uz Rīgas pili varētu tikt deleģēts cits TP tuvs cilvēks — P.Ustubs, kurš nav partijā, bet bija premjera Aigara Kalvīša ārlietu padomnieks. Taču šīs aizdomas, visticamāk, neatbilst patiesībai, liecināja M.Kučinska sacītais, ka "Pēteris Ustubs ir labākais mūsu ārlietu ministra darbinieks", kuru viņš nevēlētos zaudēt. M.Riekstiņš apstiprināja, ka P.Ustubs tiešām pelnot "visaugstāko novērtējumu". Iespējams, viņš būtu pirmais kandidāts uz valsts sekretāra amatu, ja par vēstnieku kļūtu N.Penke. P.Ustubs nekomentē minējumus par turpmāko darbību, bet viņa izturēšanās radīja iespaidu, ka diplomāts negatavojas atstāt Ārlietu ministriju. M.Kučinskis uzsvēra, ka TP neesot ieinteresēta ietekmēt prezidentu un "mēs nemaz negribētu, ka prezidents būtu raustāms — viņam ir jābūt cietam ar skaidru savu viedokli".
Jau agrāk bija izskanējis, ka kancelejas vadību prezidents vēlētos piedāvāt Latvijas—ASV finanšu foruma valdes priekšsēdim Aivim Ronim, kurš Dienai atkārtoja jau iepriekš sacīto, ka viņam nav plānu mainīt nodarbošanos. Neoficiāli dzirdēts, ka prezidentam esot padomā vēl kāds neatklāts kandidāts. Taču neesot izslēgts, ka šis postenis tiek uzticēts kancelejas vadītāja vietniekam Ērikam Ozolam. Viņš ir ārsts, ar ko V.Zatlers ir pazīstams kopš 90.gadiem un kuram prezidents pilnībā uzticoties. Ē.Ozols Dienai teica, ka viņam neesot izteikts tāds piedāvājums, tāpēc viņš to nevarot komentēt.
Jau nedēļu Dienai nav izdevies saņemt V.Zatlera atbildes uz jautājumiem, kas saistās ar varbūtējām izmaiņām kancelejas vadībā. Trešdien uz klātienē izteikto lūgumu tās komentēt V.Zatlers atbildēja: "Tas nav šodien aktuāls jautājums." Uz papildus vaicāto, kad tas būs aktuāli, prezidents atbildēja: "Tāds jautājums jebkurā brīdī var kļūt aktuāls, bet tas nav šī brīža aktuāls jautājums."
Prezidents ieceļ kancelejas vadītāju, kuram pēc tam būtu jāveido komanda, kas šajā gadījumā jau gadu darbojas un galvenokārt tie ir paša V.Zatlera izraudzīti cilvēki, nevis E.Stiprā. Iespējams, vieglāk organizēt darbu varētu būt Ē.Ozola vadībā, jo viņš jau strādā šajā komandā. Viņam gan nav pieredzes ārlietās, taču tās nebija arī prezidentes V.Vīķes–Freibergas kancelejas vadītājam Mārtiņam Bondaram. Kad viņš posteni atstāja, vietā nāca Andrejs Pildegovičs, kurš vairākus gadus jau bija prezidentes padomnieks ārlietās.
Iepriekšējās prezidentūras laikā kancelejas darbība bijusi pakārtota skaidriem V.Vīķes–Freibergas noteiktiem mērķiem, nodrošinot to īstenošanu, liecina tā laika darbinieku sacītais. Tagad prezidenta darbība rada iespaidu, ka viņa komanda nav vienota, uzskata politologs Jānis Ikstens. "Vai nu prezidentam ir dažādi padomdevēji, vai arī Zatlers darbojas pats no sevis, kā viņam ienāk prātā, kas būtu sliktākā ziņa, kurai negribētos ticēt," teica politologs.