Ieeja būs citur
Kopš 2007.gada nogales, kad mākslinieka Kristapa Ģelža, arhitektes Ilzes Miķelsones un komponista un sonologa Voldemāra Johansona kopdarbs Vēstures taktīla starptautiskajā metu konkursā par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveidi tika atzīts par labāko priekšlikumu, tas ievērojami mainījies. Pretēji sākotnējai iecerei memoriāla ieeju veidot pie Strēlnieku pieminekļa jaunajā versijā tā atradīsies pie sarkanā "dzelzs priekškara" — desmit metru augstas sarkanas monolīta metāla sienas. Tās vienā pusē izvietotie pakāpieni, uz kuriem iegravēti izsūtīšanas datumi, novedīs apmeklētājus pazemē, kur izveidots centrālais tunelis un vidū iekārti trīs stilizēti dzelzs vagoni. Tie simbolizēs vilcienus, kuros tūkstošiem latviešu aizveda uz Sibīriju. Pateicoties elektroniskajiem sensoriem, memoriāla pazemes daļā tiks imitēta vilcienu radītā vibrācija, skaņas un šūpošanās. Šis savdabīgais risinājums ir sonologa V.Johansona pienesums. Kopējā pazemes platība varētu sasniegt ap 180 kvadrātmetriem, lēš K.Ģelzis.
Lifts ievieš korekcijas
Izejot cauri vagonu tunelim, apmeklētāji nonāks pie sarkanās metāla sienas, kuru Strēlnieku laukuma pusē rotās panno tipa zīmējums, kas tapis, iespaidojoties no Okupācijas muzeja eksponāta — izsūtītās Mērijas Stakles izšūta kabatlakatiņa. Aiz sienas Grēcinieku ielas pusē atradīsies vēl viens brīvstāvošs elements — melns pusotru metru augsts ar akmens plātnēm apšūts apjoms, kurš Vecrīgas pusē noslēgsies ar trīs metrus augstu torni. Tajā atradīsies lifts, kas memoriāla pazemes daļā nogādās cilvēkus ar kustību traucējumiem. K.Ģelzis neslēpj, ka korekcijas ieviestas lifta torņa dēļ, lai veidotos vienota kompozīcija. Taču jaunais apjoms, viņaprāt, arī ieguvis jēgu: "Melnais apjoms simbolizē smago un grūto laiku, kas sākas aiz sienas."
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe projekta izmaiņās nesaredz trūkumus: "Jaunais piedāvājums tapis sarunās ar Gunaru Birkertu. No viņa bija iebilde, ka memoriāls varētu būt pārāk tuvu muzeja piebūvei. Taču, manuprāt, risinājums ir loģiska un autoru gribēta projekta attīstība, un es tajā nesaskatu būtiskas atkāpes no konkursa idejas." Jāatgādina, ka memoriāls tiks veidots saskaņoti ar arhitekta G.Birkerta projektēto Okupācijas muzeja paplašinājumu Nākotnes nams. Paralēli arhitektu birojā Nams notiek arī Strēlnieku laukuma detaļplānojuma izstrāde, ko trešdien, 18.martā, izskatīs Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē.
AM izstājas
J.Dripe gan atzīst, ka satraucošāks par memoriāla vizuālajām pārmaiņām ir fakts, ka Aizsardzības ministrija (AM) izstājusies no pērn vasarā noslēgtās četrpusējās vienošanās starp projekta pasūtītāju — Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) —, Rīgas domi, Kultūras ministriju un AM. "Ir pēdējais brīdis šo pieminekli izveidot," pauž J.Dripe.
AM preses nodaļas pārstāvis Kaspars Odiņš Dienai paskaidroja, ka projektam no ministrijas 2009.gada budžeta bija plānots piešķirt miljonu latu, taču ievērojamo budžeta izdevumu samazinājumu dēļ ministrija bija spiesta atteikties no memoriāla projektēšanas un būvniecības līdzfinansēšanas. Viņš norāda, ka no pārējo iesaistīto institūciju puses nav saņemtas iebildes par šādu lēmumu. To, vai situāciju varētu mainīt jaunais aizsardzības ministrs Imants Lieģis, K.Odiņš komentēt atteicās.
VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina norāda, ka piektdien Kultūras ministrijai nosūtīta vēstule, kurā lūgts precizēt iespējas turpināt četrpusējo līgumu un finansiālās garantijas.
Memoriāla skiču un tehniskā projekta izstrādes kopējās izmaksas ir 216 794 lati, bet prognozētās būvniecības izmaksas — ap diviem miljoniem latu. Okupācijas muzeja rekonstrukcija varētu izmaksāt ap trim miljoniem latu. Savukārt šo projektu realizācijai nepieciešamā inženiertīklu rekonstrukcija Grēcinieku ielā izmaksās 700 000 latu.