Latvijas Ceļu būvētājs: MK var nelolot ilūzijas, ka ceļiem palīdzēs Lielā talka

Varētu teikt, ka smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski – nav ticis atbalstīts pat allaž pret autoceļiem allaž skopās Finanšu ministrijas pieprasījums 8,7 miljonu eiro apmērā. Ar Satiksmes ministrijas starpniecību tika lūgti resursi pierobežas ceļu sakārtošanai - šie līdzekļi bija plānoti valsts ekonomiskās drošības un kopējās drošības stiprināšanai.Nezin kāpēc nav atbalstīta 1,6 miljonu eiro piešķiršana zemes iegādei Ķekavas apvedceļa projektam, ko paredzēts realizēt publiskās - privātās partnerības (PPP) kārtībā. Tikai pirms nepilna mēneša MK šo projektu "pieņēma zināšanai", taču nu tas atkal ir aizmirsts - dziļi ministru zināšanu krātuvēs, bez reālas darbības uzsākšanai nepieciešamā finansējuma. Tāpat nav paredzēti līdzekļi 5,6 miljonu eiro apmērā avārijas stāvoklī esošo tiltu sakārtošanai. Pagājušajā gadā pēc Satiksmes ministrijas ziņojuma, ka no 943 tiltiem 148 ir ļoti sliktā stāvoklī un no tiem 28 atrodas uz valsts galvenajiem ceļiem, pēc ierastā scenārija tiltu programma tika "pieņemta zināšanai", tiesa gan, piešķirot naudu bīstamāko tiltu remontu projektēšanai, taču tagad līdzekļi šo pašu remontu veikšanai ir aizmirsti. Šāda rīcība ir absurda un izšķērdīga, jo projekti noveco, tos  būs jāpārstrādā, tilti turpinās bojāties un kļūs bīstamāki. Vai tiešām jānotiek jaunai "Zolitūdes katastrofai", lai nauda atrastos?Tāpat Ministru kabinets nav paredzējis 32 miljonus eiro autoceļu sakārtošanas programmai, neraugoties pat uz to, ka programmas īstenošana paredzēta valdības deklarācijā.LCB vienmēr ir kritizējis autoceļu remonta darbu iekļaušanu jaunajās politikas iniciatīvās, jo nav loģiski uzskatīt, ka valdība iepriekš nebūtu zinājusi, ka ceļi un tilti kā jebkura inženiertehniska būve slodzes ietekmē bojājas un periodiski ir jāremontē. Pašlaik izskatās, ka valdībai reizi gadā uznāk atklāsme un tā attopas – izrādās, tomēr ir jāremontē. "Tad skatīsim kā jaunu politisko iniciatīvu!" Taču, ja nu tomēr valdība ir izvēlējusies šādu rīcības veidu, tad vēl absurdāk ir iniciatīvas gan izvirzīt, taču pēdējā brīdī neparedzēt tām finansējumu.LCB cer, ka Ministru kabinetam nav ilūziju, ka ceļus varētu remontēt sabiedriskā kārtā, piemēram, Lielās talkas laikā.Aizbildināties, ka kopējais valsts finansējums ceļiem 2015.gada budžetā tiek plānots 184 miljonu eiro apjomā, arī nav korekti. Atcerēsimies, ka "lauvas tiesa" jeb 58% no šīs naudas paredzēta pašvaldībām (45,13 miljoni eiro) un ceļu kopšanai (61 miljons eiro), apzinoties, ka, neremontējot ceļus, bedrīšu lāpīšanai atvēlētie resursi katru gadu pieaugs vēl dramatiskāk. Šāds budžets un "zināšanai" pieņemto programmu aizmiršana, atstāšana bez finansējuma nevar apturēt autoceļu sabrukšanu, un tāpēc LCB aicina valdību pārskatīt budžeta projektu, piešķirot autoceļu remontiem Finanšu un Satiksmes ministriju pieprasītos līdzekļus.