Kopumā redzams, ka ekonomika turpina augt, turklāt, ir pazīmes, ka izaugsme ir kļuvusi plašāka. Mājsaimniecību patēriņš joprojām būs bijis izaugsmes galvenais dzinulis, lai arī izskatās, ka tā izaugsme ir nedaudz piebremzējusies (piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums 1.ceturksnī bija par 2,5% lielāks nekā gadu iepriekš, pērnā gada 4.ceturksnī izaugsme bija ap 4%). Patēriņa pieaugumu balsta algu kāpums (tai skaitā nodokļu sloga mazināšanas un minimālās algas kāpuma dēļ) un ļoti zema inflācija, arī jaunu darba vietu radīšana (lai arī lēnāka nekā iepriekš).
Pēc CSP datiem būvniecība 1.ceturksnī augusi par 25%. Tas, kopā ar mašīnu un iekārtu importa nelielu kāpumu, norāda uz investīciju pieaugumu, kas ir laba ziņa. Eksporta sniegums gan, visticamāk, vēl ir bijis salīdzinoši vājš.
Swedbank IKP izaugsmes prognoze šim gadam kopumā paliek 3% apmērā. Galvenais izaugsmes virzītājs arī būs mājsaimniecību patēriņš, galvenokārt pateicoties uzlabojumiem darba tirgū. Vājāks ārējais pieprasījums Krievijā slāpēs eksporta izaugsmi, tomēr gaidāms, ka eksporta kritumu uz Krieviju šogad kompensēs eksporta kāpums uz citām valstīm (tai skaitā uz Eiropu, kas lēnām atgūstās) un Latvijas eksporta apjomi turpinās lēni kāpt. Augstāka nenoteiktība gan var likt uzņēmējiem atlikt investīcijas (galvenokārt tiem, kas eksportē uz Krieviju un NVS valstīm) un investīciju kāpums gada sākumā varētu noplakt gada otrajā pusē. Galvenie riski izaugsmei vēl arvien saistīti ar notikumiem Ukrainā un Krievijā, ko ļoti grūti prognozēt, jo īpaši politiskajā arēnā.